Egleskoka emuārs » augsnes auglība

Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Terra Preta jeb zemes auglības uzlabošana ar kokogli

Autors egleskoks @ 3. Feb 2009

Pirms kādiem trim gadiem internetā uzdūros kādai senai zemes auglības uzlabošanas metodei, ko piekopuši pirmskolumba indiāņi Amazones baseinā, un ar kuru apstrādāto zemi mūsdienās vietējie devē par Terra Preta : zemē vienkārši iestrādā no organikas iegūtas ogles (angliski specifisks termins biochar). Pirms trim gadiem šī informācija bija nedaudz jāpameklē, taču tagad ar to ir pilns internets, zinātnieki intensīvi pēta jautājumu, un daudzi Austrālijas, ASV un R-eiropas zemnieki izmēģina pielietojumu praksē.

Tātad, sākumā ir celulozi saturošs organisks materiāls, kā zari, lapas, salmi, skaidas, mizas, utt. Šo masu karsē apmēram 350 C grādu temperatūrā, ar ko pietiek celulozes pārogļošanai. Praksē tas nozīmē gruzdošu ugunskuru. Tad iegūtās ogles sasmalcina, sajauc ar kādu slāpekli saturošu mēslojumu, lai “iesūcas”, piemēram, patur tvertnē ar izšķīdinātiem kūtsmēsliem vai citu pūstošu/rūgstošu organiku; tad iestrādā augsnē. Var arī uzreiz sajaukt ar augsni, taču tad efekta kādu laiku nebūs, jo ogles aktīvi piesaista dažādus augsnē esošus jonus. Piejaucamais daudzums augsnei ir aptuvens, pētījumos apstiprināts ražas pieaugums par 20 līdz 220%, ja ogļu daudzums attiecīgi 400 līdz 8000 kg/ha (pieminēts šeit). Kādā pētījumā ar pupiņām noskaidrots, ka efekts vēl izpaužas, ja ogles daudzums ir 60 g/kg augsnes, taču samazinās pie 90 g/kg.

Esot svarīgi, lai ogļu veidošanās nenotiek pārāk augstā temperatūrā, jo zemās pārogļošanas temperatūrās ogļu daļiņās saglabājas aromātiskie savienojumi, kuri nez kāpēc ļoti veicina mikroorganismu savairošanos.

Kāpēc tieši ogļu pievienošana augsnei manāmi ceļ tās auglību, vēl nav īsti noskaidrots. Zināms tikai tas, ka šādās augsnēs ir daudz vairāk mikroorganismu, tie ir daudzveidīgāki, daudz labāk attīstās sēnes, tai skaitā mikorizas. Praktiski nenotiek barības vielu izskalošanās no augsnēm, pat mitrajās un biežiem lietiem slacītajās tropu augsnēs, jo sīkporainā kokogle saista šķīstošus savienojumus līdzīgi kā aktīvā ogle gāzmaskā – daudzus gaistošus savienojumus.

Mālainās, nokrišņu caurskalotās tropu augsnes Amazones baseinā kultivējot ātri kļūst neauglīgas, jo siltums un mitrums veicina organisko vielu ātru noārdīšanos līdz šķīstošiem savienojumiem, kurus izskalo bagātīgie lieti. Taču no Terra Preta augsnēm var gadiem ilgi novākt labu ražu bez augsnes mēslošanas un augsnes noplicināšanās.

Šāda augsnes uzlabošanas metode ir interesanta arī klimata pārmaiņu kontekstā: tā ir iespēja uzlabot augsnes, vienlaikus uz ilgu laiku samazinot CO2 saturu atmosfērā, jo kokogle augsnē nenoārdās gadsimtiem ilgi. Tiesa, pats es cilvēkam kā klimata izmaiņu izraisītājam neticu, daudzi fakti to neapstiprina :)

Arī Latvijā varētu būt interesanta augsņu ielabošana ar kokogli, sevišķi jau siltumnīcās, kur nelielām platībām ir jādod liela raža.

Interesenti var palasīties angliski:

http://en.wikipedia.org/wiki/Terra_preta

http://www.biochar-international.org/

http://www.biochar.org – arī filmiņas

http://e-terrapreta.blogspot.com/

http://www.shimbir.demon.co.uk/biocharrefs.htm

http://terrapreta.bioenergylists.org/

http://www.css.cornell.edu/faculty/lehmann/publications/index.html – kāda zinātnieka publikāciju saraksts

Tagi: , , , ,
Tēmas Lauksamniecība | 4 komentāri »

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija