Bernards Lietaers par Šveices WIR norēķinu sistēmu
Autors egleskoks @ 23 janvāris, 2009
Bernards Lietaers 2008. gada beigās ir uzrakstījis ļoti interesantu un sakarīgu rakstiņu par mūsdienu ekonomiskās sistēmas trausluma cēloņiem, un kā piemēru risinājumam piemin Šveicē darbojošos WIR norēķinu sistēmu. Vienā teikumā, ideja vienkārša: ja bankas nedod naudu, sametīsim paši, jo tas ir kopējās interesēs. Zemāk fragments no 23. lappuses angliski, kamēr neesmu pārtulkojis latviski:
Once upon a time, during a crisis similar to the one we are now mired, sixteen businessmen got
together to decide what they could do among themselves. They or their clients had each received
a notice from their respective banks that their credit line was going to be reduced or eliminated;
hence bankruptcy was only a question of time. They realized that business A had needed the bank
loan to buy goods from business B, which in turn needed money to buy stuff from its own
suppliers. So they decided to create a mutual credit system among themselves, inviting their
clients and suppliers to join. When business A buys something from B, A gets a debit and B the
corresponding credit. They created their own currency, whose value was identical to the national
money, but with the interesting feature that it didn’t bear interest.
The country’s banks mounted a massive press campaign to try to squelch this revolutionary idea.
Miraculously, that campaign failed, and this little system saved the businesses involved at the
time. A cooperative was set up among the users to keep the accounts dealing with that currency.
Soon participants could also borrow from that cooperative in that currency at the remarkably low
interest rate of 1% to 1.5%. All such loans need to backed by inventory or other assets. Over time,
the system grew to include up to one quarter of all the businesses of the entire country.
Sixty-five years later, an American professor performed an econometric study proving that the
secret for the country’s legendary economic stability was that strange little unofficial currency,
circulating among businesses in parallel with the national money. That well-known economic
resilience was usually credited to some mysterious and unknown national characteristic.
Whenever there was a recession, the volume of activity in this unofficial currency would expand
significantly, thereby reducing the recession’s impact on sales and unemployment. Whenever
there was a boom, business in national currency expanded, while activity in the unofficial
currency proportionally dropped back again. The surprising implication of this study is that the
spontaneous counter-cyclical behavior of this little “unorthodox” system actually helped the
central bank of the country in its efforts to stabilize the economy.
This is not a fairy tale, but the true story of the WIR system. The country is Switzerland and the
sixteen founders met in Zurich in the year 1934. And the system is still operating today. The
annual volume of business in the WIR currency is now about $2 billion per year. The American
professor is James Stodder from Rensselaer University. His remarkable quantitative study uses
more than 60 years of high quality data to prove the points made in this story. The WIR system is
also now accepting deposits and making loans in Swiss Francs as well as in WIR.
Domāju, ka arī Latvijā tas varētu strādāt.
23 janvāris, 2009 22:41
Vareetu bet davai uzmetam vismaz konceptu, kuri buutu tie uznemumi ar kaadaam preceem. Tipa naturaalaa saimnieciiba, paardesmit kompaanijas uztaisa apvienosanos un savaa starpaa kaa starp viena uznemuma strukturvienibaam noreekinaas mikimaushos. Why not. Varetu ari straadaat international.
24 janvāris, 2009 09:18
Pirmā reālā sadarbība varētu būt starp vietējiem pārtikas ražotājiem un pārstrādātājiem, jo viss var notikt Latvijas ietvaros.
Dolārs arī ir mikimausis, tikai visi tam visā nopietnībā tic un paļaujas
Starp citu, WIR sistēma ir tikai uzskaite kantora grāmatās, bez skaidrās naudas. Un tas ir arī pareizi, jo naudas svarīgākā funkcija ir informācija par norēķiniem un to bilanci.
Apvienošanās nav vajadzīga, pietiek ar atbilstošu līgumu un cilvēkiem, kas nav apmetēji.
24 janvāris, 2009 10:28
bez apvienosanaas varetu but pagruuti, jo saaks prasiit nodokljus PVN utt par no savstarpejiem norekiniem. Nez kaa WIR gadijumaa ienemumu dienesti skataas uz nodoklu nomaksu..
24 janvāris, 2009 10:49
strasdaaju vienaa palielaa uznemumaa, kur notiek mikimaushu norekini starp uznemuma daljaam. Es kaa meitas uznemums sniedzu pakalpojumus mammai un otradi. Praksee notika taa, ja bija arejais klients kas maksaa realos latus, tad bija reala motivacija sniegt kvalitativu pakalpojumu, un biezhi vien ar ieverojamam atlaideem lai tikai dabutu latus, bet kad mamma maksaa mikimaushos, tad uz kvalitaati neiespringstam un atlaides arii nekaadas, driizaak cenas tika uzskruuveetas. Un otraa virzienaa notika tieshi taspats. Jus mums uzrekinajaat tapec mes ari jums uzrekinajaam, viensotram pashizmaksas uzpuutaam, un beigaas kad jaapardod uz aaru tad nekonkuretspeejiiga cena, jaapardod Latos divreiz letaak nekaa mikimausos. Tipiska letinju ekonomika. Kaads risinajums?
26 janvāris, 2009 09:40
Domāju, letiņi te galīgi nav pie vainas, jo vienkārši sistēmas loģika vedina uz izmaksu kāpināšanu, lai palielinātu peļņas daļu. Tā ir daudzos uzņēmumos pasaulē, un tie lielie uzņēmumi nebūt nav tie efektīvākie, lai arī pelna milzu naudas ar valsts pasūtījumiem un citiem trekniem līgumiem. Tas ir dabas likums, slinkuma likums: jebkura būtne kustēsies tikai tiks daudz, cik nepieciešams vajadzību apmierināšanai. Nelietderīgas kustības rodas tikai tad, kad pārtikšana ir nodrošināta ar uzviju, un var atļauties izšķērdību vai tauku krāšanu. Ja izdzīvošanai jārīkojas efektīvi, uzreiz atbirst viss nevajadzīgais.
Par WIR un nodokļiem ir tā: ja jau arī ieņēmumus no bartera apliek ar nodokļiem, tad arī te teorētiski nevajadzētu būt šķēršļiem. Ja vēl valsts pieņemtu nodokļus mikimaušos, vispār būtu ideāli. Vācijā esot bartera sistēmas, kuru princips ir tāds pats: notiek maiņa, norēķinoties nosacītās vienībās. Beigās arī maksā nodokļus reālā naudā, un valsts neiebilst.
7 maijs, 2010 16:23
Hei, vai ir lasīta šī autora grāmata “Duša deņeg”? Man noveicās to krieviski lasīt. Fantastika. Iesaku. Šķiet, ka guvu daudzas atbildes uz jautājumiem par biznesu. Visinteresantākā ideja bija par to- ka ja tu turi maksāšanas līdzekli kabatā, noliktavā vai kur citur (piem.tagad bankā), tad Tev par to ir jāmaksā… Pamats- Tu nodari kaitējumu saimniecībai, jo nelaid apgrozībā līdzekļus. Citā gadījumā, ja tu kaut ko glabā, tad kādam par to ir jārūpējas un tāpēc arī jāmaksā.
8 maijs, 2010 23:45
Nav gan, taču varētu būt interesanta. Kur var dabūt lasīt?
Par naudas nelaišanu apgrozībā var strīdēties: ne vienmēr jāuztur materiālā vērtība. Piemērs sekojošs: rudenī novācu 10 kartupeļu maisus, un uz parāda aizdodu savam kaimiņam piecus, lai ir ko pa ziemu ēst. Viņš solās atdot pavasarī ar malku. Protams, ka šie 5 aizdotie maisi pa ziemu tiek apēsti, un nevienam nekas jāuztur nav. Ja kaimiņš man par šiem maisiem malkas vietā maksā ar savām parādzīmēm, kuras pa ziemu manā īpašumā iznīkst par 30%, piemēram, jo es tās apgrozībā nelaižu, tas nebūs taisnīgi – jo kartupeļi no manis pie kaimiņa pārgāja jau rudenī, un tos pa ziemu glabāja kaimiņš, uzņemdamies ar glabāšanu saistītos zaudējumus. Nākošajā rudenī es vairs nepārdotu, un nemaz neaudzētu vairāk kā pašam vajadzīgs, vai censtos pārdot par 30% dārgāk.
Jautājuma būtība ir nedaudz cita: ja maksāšanas līdzekļu daudzums apgrozībā ir ierobežots, rodas motivācija tos piepaturēt un rodas augļošana – naudas visiem nepietiek. Ja maksāšanas līdzeklis rodas reizē ar preci, darījuma laikā, maksāšanas līdzekļu deficīta vairs nav, un nav vairs svarīgi, ja kāds naudu piepatur sev: citu darījumu norisi tas nevar ietekmēt.
25 jūlijs, 2010 19:02
Atvaino, nepaskatīju, ka esi atbildējis. Drukātā veidā grāmatu var dabūt Krievijā http://www.chtivo.ru/chtivo=3&bkid=1272722.htm
Tevis minētais kartupeļu darījums nav īsti par to, principā tas ir barters ar pēcmaksu (malkā). Ja piemēram Tev būtu izauguši kartupeļi, kurus Tu nevari pats noēst un Tu atdod tos kaimiņa pa ziemu uzglabāt, lai pavasarī tos paņemtu atpakaļ- tad, Tu pie šīs sistēmas saņemtu nevis 5 maisus atpakaļ, bet piem 4.5- kaut kas sabojājies, kaut kas noēsts.. Tu maksātu par glabāšanu. Mistisku iemeslu dēļ ar naudu ir savādāk
WIR Šveicē, LET Kanādā un Time Dollar Amerikā pēc būtības ir sistēma, kad “nauda” rodas līdz ar preci un tā nav paredzēta uzkrāšanai (nu kā var uzkrāt kaimiņa darbu un palikt bagāts?), bet gan apritei.
http://www.ecobusinesslinks.com/local_currencies.htm
25 jūlijs, 2010 22:11
To es arī gribēju pateikt
14 decembris, 2021 10:30
Gandrīz viss skaidrs , sākam darīt !