Komentāri iekš: Bernards Lietaers par Šveices WIR norēķinu sistēmu

No: barters2

barters2 — Tue, 14 Dec 2021 08:30:52 +0000

Gandrīz viss skaidrs , sākam darīt !

No: egleskoks

egleskoks — Sun, 25 Jul 2010 19:11:59 +0000

To es arī gribēju pateikt

No: Inta

Inta — Sun, 25 Jul 2010 16:02:13 +0000

Atvaino, nepaskatīju, ka esi atbildējis. Drukātā veidā grāmatu var dabūt Krievijā http://www.chtivo.ru/chtivo=3&bkid=1272722.htm
Tevis minētais kartupeļu darījums nav īsti par to, principā tas ir barters ar pēcmaksu (malkā). Ja piemēram Tev būtu izauguši kartupeļi, kurus Tu nevari pats noēst un Tu atdod tos kaimiņa pa ziemu uzglabāt, lai pavasarī tos paņemtu atpakaļ- tad, Tu pie šīs sistēmas saņemtu nevis 5 maisus atpakaļ, bet piem 4.5- kaut kas sabojājies, kaut kas noēsts.. Tu maksātu par glabāšanu. Mistisku iemeslu dēļ ar naudu ir savādāk
WIR Šveicē, LET Kanādā un Time Dollar Amerikā pēc būtības ir sistēma, kad “nauda” rodas līdz ar preci un tā nav paredzēta uzkrāšanai (nu kā var uzkrāt kaimiņa darbu un palikt bagāts?), bet gan apritei.
http://www.ecobusinesslinks.com/local_currencies.htm

No: egleskoks

egleskoks — Sat, 08 May 2010 20:45:27 +0000

Nav gan, taču varētu būt interesanta. Kur var dabūt lasīt?
Par naudas nelaišanu apgrozībā var strīdēties: ne vienmēr jāuztur materiālā vērtība. Piemērs sekojošs: rudenī novācu 10 kartupeļu maisus, un uz parāda aizdodu savam kaimiņam piecus, lai ir ko pa ziemu ēst. Viņš solās atdot pavasarī ar malku. Protams, ka šie 5 aizdotie maisi pa ziemu tiek apēsti, un nevienam nekas jāuztur nav. Ja kaimiņš man par šiem maisiem malkas vietā maksā ar savām parādzīmēm, kuras pa ziemu manā īpašumā iznīkst par 30%, piemēram, jo es tās apgrozībā nelaižu, tas nebūs taisnīgi – jo kartupeļi no manis pie kaimiņa pārgāja jau rudenī, un tos pa ziemu glabāja kaimiņš, uzņemdamies ar glabāšanu saistītos zaudējumus. Nākošajā rudenī es vairs nepārdotu, un nemaz neaudzētu vairāk kā pašam vajadzīgs, vai censtos pārdot par 30% dārgāk.
Jautājuma būtība ir nedaudz cita: ja maksāšanas līdzekļu daudzums apgrozībā ir ierobežots, rodas motivācija tos piepaturēt un rodas augļošana – naudas visiem nepietiek. Ja maksāšanas līdzeklis rodas reizē ar preci, darījuma laikā, maksāšanas līdzekļu deficīta vairs nav, un nav vairs svarīgi, ja kāds naudu piepatur sev: citu darījumu norisi tas nevar ietekmēt.

No: Inta

Inta — Fri, 07 May 2010 13:23:46 +0000

Hei, vai ir lasīta šī autora grāmata “Duša deņeg”? Man noveicās to krieviski lasīt. Fantastika. Iesaku. Šķiet, ka guvu daudzas atbildes uz jautājumiem par biznesu. Visinteresantākā ideja bija par to- ka ja tu turi maksāšanas līdzekli kabatā, noliktavā vai kur citur (piem.tagad bankā), tad Tev par to ir jāmaksā… Pamats- Tu nodari kaitējumu saimniecībai, jo nelaid apgrozībā līdzekļus. Citā gadījumā, ja tu kaut ko glabā, tad kādam par to ir jārūpējas un tāpēc arī jāmaksā.

No: egleskoks

egleskoks — Mon, 26 Jan 2009 07:40:07 +0000

Domāju, letiņi te galīgi nav pie vainas, jo vienkārši sistēmas loģika vedina uz izmaksu kāpināšanu, lai palielinātu peļņas daļu. Tā ir daudzos uzņēmumos pasaulē, un tie lielie uzņēmumi nebūt nav tie efektīvākie, lai arī pelna milzu naudas ar valsts pasūtījumiem un citiem trekniem līgumiem. Tas ir dabas likums, slinkuma likums: jebkura būtne kustēsies tikai tiks daudz, cik nepieciešams vajadzību apmierināšanai. Nelietderīgas kustības rodas tikai tad, kad pārtikšana ir nodrošināta ar uzviju, un var atļauties izšķērdību vai tauku krāšanu. Ja izdzīvošanai jārīkojas efektīvi, uzreiz atbirst viss nevajadzīgais.

Par WIR un nodokļiem ir tā: ja jau arī ieņēmumus no bartera apliek ar nodokļiem, tad arī te teorētiski nevajadzētu būt šķēršļiem. Ja vēl valsts pieņemtu nodokļus mikimaušos, vispār būtu ideāli. Vācijā esot bartera sistēmas, kuru princips ir tāds pats: notiek maiņa, norēķinoties nosacītās vienībās. Beigās arī maksā nodokļus reālā naudā, un valsts neiebilst.

No: acs

acs — Sat, 24 Jan 2009 08:49:38 +0000

strasdaaju vienaa palielaa uznemumaa, kur notiek mikimaushu norekini starp uznemuma daljaam. Es kaa meitas uznemums sniedzu pakalpojumus mammai un otradi. Praksee notika taa, ja bija arejais klients kas maksaa realos latus, tad bija reala motivacija sniegt kvalitativu pakalpojumu, un biezhi vien ar ieverojamam atlaideem lai tikai dabutu latus, bet kad mamma maksaa mikimaushos, tad uz kvalitaati neiespringstam un atlaides arii nekaadas, driizaak cenas tika uzskruuveetas. Un otraa virzienaa notika tieshi taspats. Jus mums uzrekinajaat tapec mes ari jums uzrekinajaam, viensotram pashizmaksas uzpuutaam, un beigaas kad jaapardod uz aaru tad nekonkuretspeejiiga cena, jaapardod Latos divreiz letaak nekaa mikimausos. Tipiska letinju ekonomika. Kaads risinajums?

No: acs

acs — Sat, 24 Jan 2009 08:28:36 +0000

bez apvienosanaas varetu but pagruuti, jo saaks prasiit nodokljus PVN utt par no savstarpejiem norekiniem. Nez kaa WIR gadijumaa ienemumu dienesti skataas uz nodoklu nomaksu..

No: egleskoks

egleskoks — Sat, 24 Jan 2009 07:18:59 +0000

Pirmā reālā sadarbība varētu būt starp vietējiem pārtikas ražotājiem un pārstrādātājiem, jo viss var notikt Latvijas ietvaros.
Dolārs arī ir mikimausis, tikai visi tam visā nopietnībā tic un paļaujas
Starp citu, WIR sistēma ir tikai uzskaite kantora grāmatās, bez skaidrās naudas. Un tas ir arī pareizi, jo naudas svarīgākā funkcija ir informācija par norēķiniem un to bilanci.
Apvienošanās nav vajadzīga, pietiek ar atbilstošu līgumu un cilvēkiem, kas nav apmetēji.

No: acs

acs — Fri, 23 Jan 2009 20:41:12 +0000

Vareetu bet davai uzmetam vismaz konceptu, kuri buutu tie uznemumi ar kaadaam preceem. Tipa naturaalaa saimnieciiba, paardesmit kompaanijas uztaisa apvienosanos un savaa starpaa kaa starp viena uznemuma strukturvienibaam noreekinaas mikimaushos. Why not. Varetu ari straadaat international.