Egleskoka emuārs

Šoreiz izcēlušies japāņi, un pa nopietno. Japānā cilvēki pieprasa pārtiku, kas nav saindēta ar pesticīdiem, herbicīdiem, un nav ģenētiski modificēta. Ir atrasta ideālā metode – dārzeņus audzēt pilnīgi sterilā vidē, kur visi iespējamie vides apstākļi tiek uzturēti optimālā stāvoklī un nav nekādu sēņu, kāpuru un kukaiņu, kas varētu tos bojāt. Protams, nav arī pašas augsnes, viss ir pilnīgi mākslīgs, un produkcija sanāk perfekta – skaisti, veselīgi augi pilnīgi bez bojājumiem, un pilnīgi bez nekādiem pesticīdiem. Un audzētājiem nav jasatraucas par laika apstākļiem, ziemu un citiem dabīgiem sīkumiem. Avots angļu valodā šeit.

Atļaušos dažas kritiskas piezīmes:

1. Pašizmaksa noteikti ir daudz augstāka nekā parastajā veidā audzētiem dārzeņiem, pat organiskajiem. Tātad ierobežots klientu loks, tikai turīgie, un tikai tad, ja pārējā pārtika ir piesārņota.

2. Garša – augu imunitātes pamats ir bioloģiski aktīvās vielas, kas neļauj savairoties kaitīgiem organismiem, un vienlaikus piešķir augiem raksturīgo garšu. Kas notiks, ja šādas vielas augiem vairs nebūs vajadzīgas? Vai cilvēks bez tām var iztikt?

3. Kārtējā atkarība no tehnoloģijām, ar laiku var novest pie šķirnēm, kas nesterilos apstākļos nav spējīgas izdzīvot.

Nobeigumā bildīte no raksta.

Dārzeņu audzēšana sterilos apstākļos