Dmitrijs Orlovs par tuvāko nākotni
Autors egleskoks @ 18 jūnijs, 2009
Dmitrijs Orlovs ir viens no interesantākajiem un sakarīgākajiem autoriem, kas raksta par mūsdienu finansu krīzi un tuvāko nākotni. Šoreiz labs, diezgan pagarš rakstiņš “Definancialization, Deglobalization, Relocation” viņa paša blogā, ar dažiem slaidiņiem.
Finansu krīze attīstas pilnā sparā, un tā ir sekas naftas ieguves ierobežojumiem, jo vieglāk iegūstamā nafta ir izmantota un turpmāk tās ieguvei vajadzēs arvien vairāk resursu. Naftas ieguves lietderības robeža ir 25% no iekšzemes kopprodukta – ja tās ieguvei ir jāpatērē vairāk, tas vairs neatmaksājas.
Pašreizējā sabiedrība centīsies nemainīties, izvairīties no izmaiņām par katru cenu, tādēļ atlikušie resursi tiks izniekoti bezjēdzīgos mēģinājumos “atdzīvināt ekonomiku”. Taču ekonomika nav atdzīvināma, jo tā darbojas ar naftu, kuras vairs nav. Krīze ir sākusies, un tā nebeigsies nekad: tehnoloģiju uzturēšana prasa naftas resursus tiešā veidā (remonti, daļu izgatavošana) un netiešā (strādnieku barošana, izglītošana – kas mācās, tas nestrādā, taču ēst grib). Ja sabiedrība vēlētos mainīties, vislielākie zaudētāji būs tie, kas sistēmas ietvaros dzīvo vislabāk, kas to vada – lielie biznesmeņi un valdības aparāts. Tāpēc arī centieņi neko nemainīt turpināsies līdz pēdējam brīdim, ko arī varam novērot, ja vērojam Latvijā notiekošo.
Tāpēc sistēma sabruks neatkarīgi no politiķu centieniem. Agri vai vēlu, “civilizētajai” sabiedrībai būs jāpāriet uz ilgtspējīgu dzīvesveidu, kas nesagrauj vidi, kurā dzīvojam. Nav jēgas turpināt ieguldīt spēkus esošā dzīvesveida turpināšanai, jo tas nozīmē skriet arvien pieaugošā ātrumā pēc arvien sarūkoša burkāna. Jēdzīgākais, ko var darīt, ir ieguldīt savās zināšanās un prasmēs, lai varētu iztikt bez “augstajām tehnoloģijām”, iepirkt zemi, kur varētu dzīvot viens vai ar bērniem, un meklēt līdzīgi domājošu cilvēku kompāniju, jo grupas atbalsts krīzes situācijās ir ļoti svarīgs.
Nākotne ir barteram, jo nauda ir abstrakcija, ar ko ir viegli manipulēt. Vai tiešām, to vēl redzēsim.
Pašlaik tehnoloģiskā civilizācija ir iznīdējusi savvaļas cilvēkus, kuru prasmes būs ļoti noderīgas. Kartupeļi un kukurūza nelietīgi izmanto cilvēkus, lai vairotos uz mūsu rēķina 
Pašreizējais stāvoklis
Barters
19 jūnijs, 2009 12:50
Es arī atļaušos pafilozofēt par piedāvāto tēmu …
Egleskokam ir acīmredzama tieksme veidot senlatviešu dzīves ainiņas … Iesaju Zvaigzne ABC nopirkt, vai arī bibliotēkā paņemt Grīna “Nameja gredzenu” palasīt.
Var arī Robinu Hudu. Principā var palasīt vienalga ko, kas stāsa par laikiem, kad vēl naftu sāka izmantot rūpniecībā – būs kā medusmaize – “pseidonākotnes ainiņas”.
Tekstā skaudri dveš bailes no nestabilitātes … ‘kas būs tālāk … gribas mieru, kur patverties … viss apnicis … ienīstu šo sistēmu … visi sliktie apkārt … es arī … “. Gribas stabilitāti … meža ielokā, kur svešinieks neiemaldās, nelielu mūra pili (bet siltu – ar koka paneļiem un ekovati siltinātu), “ir pļavā trīsreiz pļaujams siens”, labi zirgi, govs pienam, suns riešanai, pašam savu smēdi, māla bedri, dzirnavas uz upītes (kur arī trofejas ģenerators ražo strāvu, bet tas mitinās aiz skaņas izolācijas zaļā krāsā nokrāsotā būcenī, noslēpts aiz zariem, lai nemana) …
Vai gribās brīvību pasaules apceļošanai ar kājām un bez naudas piecu gadu laikā un dzīvam un veselam pārnākt mājās, kur tevi nā Odiseju joprojam gaida un sarakstīt par pasaules apceļošanu [barter]bestselleru ?
26 jūnijs, 2009 08:40
Re kur : “Fidels Kastro ekonomikas krīzi esot paredzējis jau pirms 26 gadiem”
http://www.financenet.lv/zinas/arvalstis/article.php?id=220245