Egleskoka emuārs

Google ievāc visdažādākās ziņas par saviem lietotājiem. Oriģinālā publikācija atsaucas uz Jim Baldauf, par ko neko daudz internetā uzrakt nevar. Tātad, uzskaitījums pa punktiem ar īsu pārstāstu latviešu valodā:

1. Google’s immortal cookie:
Google was the first search engine to use a cookie that expires in 2038. This was at a time when federal websites were prohibited from using persistent cookies altogether. Now it’s years later, and immortal cookies are commonplace among search engines; Google set the standard because no one bothered to challenge them. This cookie places a unique ID number on your hard disk. Anytime you land on a Google page, you get a Google cookie if you don’t already have one.
If you have one, they read and record your unique ID number.

Google bija pirmais meklēšanas dzinējs, kas izmantoja sīkdatnes ar derīgumu līdz 2038. gadam. Tolaik valdības iestādēm vispār nebija atļauts izmantot sīkdatnes. Tagad daudzi meklēšanas dzinēji izmanto sīkdatnes bez derīguma termiņa sekojot Google piemēram, jo Google neviens neuzdrošinājās izaicināt.  Katru reizi, apmeklējot Google lapas, Google pieraksta jūsu identifikācijas numuru no sīkdatnes, un ja tādas nav, to izveido.

2. Google records everything they can:
For all searches they record the cookie ID, your Internet IP address, the time and date, your search terms, and your browser configuration. Increasingly, Google is customizing results based on your IP number. This is referred to in the industry as “IP delivery based on geolocation.”

Google piraksta visu, ko vien var. Visiem meklējumiem tiek pierakstīta IP adrese, sīkdatnes identifikators, laiks, meklēšanas frāze un tīmekļa pārlūkprogrammas konfigurācija. Arvien vairāk, Google sniegtie rezultāti ir atkarīgi no Jūsu IP adreses. Nozarē to sauc par IP piegādi atkarībā no ģeogrāfijas (vai latviski pareizi?)

3. Google retains all data indefinitely:
Google has no data retention policies. There is evidence that they are able to easily access all the user information they collect and save.

Visus datus Google saglabā mūžīgi. Ir pierādījumi, ka Google ir pieeja visai informācijai par lietotājiem, ko tie savākuši un saglabājuši.

4. Google won’t say why they need this data:
Inquiries to Google about their privacy policies are ignored. When the New York Times (2002-11-28) asked Sergey Brin about whetherGoogle ever gets subpoenaed for this information, he had no comment.

Google neizpauž, kādēļ viņi vāc datus par lietotājiem. Visi informācijas pieprasījumi šajā jautājumā paliek bez atbildes. Kad The New Yourk Times vaicāja Sergejam Brinam, vai varas iestādes kādreiz viņiem pieprasa šo informāciju, viņš atbildi nesniedza.

5. Google hires spooks:
Keyhole, Inc. was supported with funds from the CIA. They developed a database of spy-in-the-sky images from all over the world. Google acquired Keyhole in 2004, and would like to hire more people with security clearances, so that they can peddle their corporate assets to the spooks in Washington.

Google algo spiegus. Keyhole, Inc. saņēma finansējumu no CIP. Viņi izveidoja datubāzi ar visas pasaules fotouzņemumiem no gaisa. 2004. gadā Google iegādājās Keyhole, un vēlas pieņemt darbā vēl vairāk cilvēku ar pieeju slepeniem datiem, lai varētu notirgot korporatīvo īnformāciju Vašingtonas spiegiem.

6. Google’s toolbar is spyware:
With the advanced features enabled, Google’s free toolbar for Explorer phones home with every page you surf, and yes, it reads your cookie too. Their privacy policy confesses this, but that’s only because Alexa lost a class-action lawsuit when their toolbar did the same thing, and their privacy policy failed to explain this. Worse yet, Google’s toolbar updates to new versions quietly, and without asking. This means that if you have the toolbar installed, Google essentially has complete access to your hard disk every time you connect to Google (which is many times a day). Most software vendors, and even Microsoft, ask if you’d like an updated version. But not Google. Any software that updates automatically presents a massive security risk.

Google rīku josla ir spiegošanas programma. Ja visas programmas iespējas ir iedarbinātas, Google pārlūkrogrammas Explorer rīku josla ziņo Google par katru apmeklēto lappusi un lasa arī sīkdatni. Google to atzīst, taču tikai tādēļ, ka firma Alexa zaudēja tiesas prāvu par tādu pašu rīcību, jo nepapūlējās par to izskaidrot lietotājiem. Google rīku josla atjauno sevi bez jautāšanas lietotājam. Principā, ja jums ir instlēta Google rīku josla, Google ir pieeja jūsu datora cietajam diskam katru reizi, kad izmantojiet Google programmas. Pat Microsoft jautā, vai vēlaties instalēt jaunas programmatūras versijas, taču ne Google. Katra automātiski atjaunojama programma ir nopietns risks datora drošībai.

7. Google’s cache copy is illegal:
Judging from Ninth Circuit precedent on the application of U.S. copyright laws to the Internet, Google’s cache copy appears to be illegal. The only way a webmaster can avoid having his site cached on Google is to put a “noarchive” meta in the header of every page on his site. Surfers like the cache, but webmasters don’t. Many webmasters have deleted questionable material from their sites, only to discover later that the problem pages live merrily on in Google’s cache. The cache copy should be “opt-in” for webmasters, not “opt-out.”

Google saglabātā interneta vietņu kopija pēc ASV likumiem ir nelegāla. Lai novērstu savas lapas saglabāšanu Google arhīvā, lapas izstrādātajam katrā lapā jāievieto “noarchive” tags. Saglabātās kopijas patīk lapu apskatītājiem, taču ne lapu izstrādātājiem. Daudzi lapu uzturētāji pēc aizvainojošu lapu dzēšanas ir konstatējuši, ka to saglabātā kopija joprojām ir pieejama lietotājiem. Lapu saglabāšanai vajadzētu būt atslēgtai pēc noklusēšanas.

8. Google is not your friend:
By now Google enjoys a 75 percent monopoly for all external referrals to most websites. Webmasters cannot avoid seeking Google’s approval these days, assuming they want to increase traffic to their site. If they try to take advantage of some of the known weaknesses in Google’s semi-secret algorithms, they may find themselves penalized by Google, and their traffic disappears. There are no detailed, published standards issued by Google, and there is no appeal process for penalized sites. Google is completely unaccountable. Most of the time Google doesn’t even answer email from webmasters.

Google nav Tavs draugs. Pašlaik, Google pieder 75% no visām ārējām atsaucēm uz vairumu no interneta lapām. Lapu veidotāji nevar izvairīties no Google vērtējuma, ja vēlas savam saitam piesaistīt apmeklētājus. Ja veidotāji mēģina izmantot vājības Google pusslepenajos meklēšanas algoritmos, Google var tos sodīt, izslēdzot no meklēšanas rezultātiem, un apmeklējumu skaits lapai krasi krītas. Nav atklātu, precīzu aprakstu meklēšanas rezultātu veidošanai, un Google lēmumus nevar pārsūdzēt. Google ne par ko neatbild. Vairumā gadījumu, Google neatbild uz lapu uzturētāju e-pastiem.

9. Google is a privacy time bomb:
With 200 million searches per day, most from outside the U.S., Google amounts to a privacy disaster waiting to happen. Those newly- commissioned data-mining bureaucrats in Washington can only dream about the sort of slick efficiency that Google has already achieved.

Google ir personiskas informācijas apdraudējums. Ik dienu saņemot 200 miljonus meklēšanas pieprasījumu, vairums no kuriem ir ārpus ASV, Google ir potenciāls personiskas informācijas noplūdes negadījums. Vašingtonas birokrāti, kuru pienākums ir datu analīze, var tikai sapņot par efektivitāti, ko ir sasniedzis Google.

—————————————

Parastam lietotājam, kurš nekādi netaisās izcelties, pagaidām nav, par ko uztraukties. Kuram gan interesē, ka esi meklējis zāles pret cukura diabētu, rakstījis indīgus komentārus Delfos vai anonīmi blogojis par pikantām tēmām? Tādu cilvēku ir jūra, un tur nav nekā īpaša. Taču, ja sāksi izcelties, pietiekoši ietekmīgi ļaudis noteikti vēlēsies par Tevi nopirkt kādu kompromitējošu informāciju, vai kaut vai tikai papētīt, kas esi par putnu. Un tad vairs nebūs patīkami.

Otrkārt, ja Tavs uzņēmums nodarbojas ar slepenas rūpnieciskas informācijas apstrādi, tad šī Google programmiņa ir viens no daudzajiem drošības caurumiem, ko var izmantot konkurenti vai ārvalstu specdienesti.