Kāpēc emancipētas sievietes ir nederīgas kā sievas
Autors egleskoks @ 6 janvāris, 2009
Labi, nedaudz pārspīlēju. Tikai nedaudz. Ir vesels saits, kurā pamatots, kādas sievietes nevajag precēt un kā pareizi izvēlēties sievu, kas būtu taupīga, saimnieciska, spētu saturēt ģimeni un neaizmirstu seksu arī pēc kāzām. Bet vislabāk vispār neprecēties, vismaz līdz gadiem 40.
Katrā ziņā visemancipētākās sievietes esot visderīgākās ātram seksam, taču pilnīgi nederīgas kā sievas. Rakstījis amerikānis, kuru sievietes ir visbriesmīgākās, un lasot kļūst saprotams, kāpēc viņi dodas uz A-Eiropu vai D-Ameriku meklēt normālu, nesabojātu sievišķību.
Arī sievietēm varētu būt interesanti uzzināt, ko īstenībā vēlas un kā laulībā jūtas vīrieši.
6 janvāris, 2009 15:32
šī raksta nosaukums man, jāatzīst, ‘uzsita cemmi’. iespējams, tāpēc, ka esmu sieviete. iespējams, tāpēc, ka jūtos mazliet emancipēta..
Bet,
1. es gribētu redzēt tās amerikāņu lapas, uz kuru rakstā ir atsauce, autoru. tīri vai žēl palika, kā nabadziņam nav laimējies dzīvē nevienu pašu ‘normālu’ sievieti sastapt. tālāk nekomentēšu, tik piebildīšu – manuprāt, viss, ieskaitot draudzeni/ draugu, sievu/ vīru, ko satiekam, ir pēc pašu nopelniem, ieskaitot viņu attieksmi…
2. A-Eiropas sievietes fenomens vispār būtu interesants pētījuma objekts. Jautājums, kāpēc viņas ir tik atraktīvas ārzemniekiem? Un, kāpēc viņu pašu tautieši nav izvēlējušās viņas?
3. es tā arī no tās amerikāņu lapas nesapratu, kāpēc tieši emancipēta sieviete ir nederīga kā sieva?
4. lai ar tas nav ne viennozīmīgs, ne vienkārši atbildams jautājums, bet tomēr – ja vīrietis meklē sievieti kā labu sievu – čaklu, saimniecisku, bērnus mīlošu, kārtīgu, taupīgu utt utjpr, kā tajā rakstā – tomēr pamatā sūkstās par to, ka viņa vakaros ir nogurusi un negrib seksu. Ko tad vīrietis īsti grib? Te ir būtisks jautājums par pašu partneru izvēli un tās kritērijiem. Ja es izvelos virieti, kas ir bagāts, ir stulbi pārmest viņam, ka viņš nav žurnāla vāka zvaigzne. Ja es izvēlos vīrieti, kas ir praktisks un sadzīviski ideāls, es nevaru pārmest viņa neromantiskumu, kas ir lieka izsķērdība utml. Sie ir mazliet pārspīlējumi, bet ideja skaidra.
7 janvāris, 2009 01:51
Tēma ļoti aktuāla. Izskatās, ka Tu esi jau pa pusei emancipēta sieviete
lai arī Tu apgalvo, ka neprasītu no sava vīra vairākas savstarpēji izslēdzošas lietas, prakse pierāda, ka pēc dažiem gadiem laulībā sievietes diemžēl to sāk darīt, vismaz Rietumos.
1. Autoram, varu saderēt, nav ne vainas. Ja būtu ar defektiem, tik plašu mājaslapu nebūtu uztaisījis.
2. A-Eiropas sievietes nav nekāds fenomens, tādas pašas, tikai mazāk izglītotas, ir daudzu trešās pasaules valstu sievietes. Bez tam, A-eiropas sievietes ir baltās, un ASV būt baltam skaitās viskrutāk.
3. Kā sieva emancipēta sieviete ir nederīga tāpēc, ka visu laiku skatās, vai tik netiek pārkāptas viņas tiesības, daudz lielāku uzmanību pievēršot savām tiesībām, nevis pienākumiem. Sievietes dabā ir tiekties pēc varas ģimenē, un šim instinktam nav dabiska ierobežotāja, tikai ārējs – vīrietis. Daudziem vīriešiem vienkārši riebjas, ka sieva ir konkurents un vagars, nevis sabiedrotā, uz ko var paļauties. Bez tam, nav iespējams būt labai sievai ar bērniem un taisīt labu karjeru, jo katra no šīm lietām paņem lielāko daļu laika. Man arī ir bērni, es zinu, par ko runāju.
4. Vīrietis seksu grib vienmēr vai gandrīz vienmēr, tas ir viens no jautājumiem, ko ar pārliecināšanu un pierunāšanu izmainīt nevar. Nav seksa, nav laimīgas laulības, vismaz no vīrieša viedokļa. Sekss nemaz tik daudz laika un spēka nepaņem, atšķirībā no karjeras vai bērnu audzināšanas, kas viena otru izslēdz
7 janvāris, 2009 22:41
1. nu nezinu, vai prasme uztaisit majas lapu, ir raditajs par cilveka fiziskajam un raksturipashibam. Butu es psihologs, varetu paanalizet to saturu. man liekas, ka tur slepjas viena liela taa cilveka sape. bet labi, ne par to ir stasts.
2. par to, cik izglitotas vai neizglitotas ir sievietes ASV un A-Eiropa es nenjemtos izdarit tik striktus apgalvojumus. Butu vairak laika, varetu pameklet datus par sho, bet man ir aizdomas, ka statistika neapstiprinatu sho apgalvojumu. Bet, ja mazizglitotiba ir tas, kas piesaista A-Eiropas sievietes un padara vinjas iekarojamakas, tad te ozh pec machoisma un patriarhalisma. resp., ta sieviete, kas ir vieglak pakljaujama, kas mazak zina un ir vairak atkariga no viriesha, ir derigaka ka sieva. hmmmm…. shajaa pashaa punktaa vel piebilde par to baltumu: R-eiropas un Z-eiropas sievietes ari ir baltas. Kapec vinjas tad nav tik atraktivas? Tu droshi vien atbildetu, ka vinjas ir izglitotakas. Ok, tatad primarais nosacijums – sievietes izglitiba jeb mazizglitiba, lai sieviete butu deriga ka sieva. diezgan ‘iedvesmojoshi’. sanak, ka es tagad daru visu iespejamo, lai kljutu par nederigu sievu.
3. Kas ir tie pienakumi, kurus emancipeta sieviete nepilda kaa sieva? Bet, ja “daudziem virieshiem vienkārši riebjas, ka sieva ir konkurents un vagars, nevis sabiedrotā”, tad – tas varbūt liecina par paša vīrieša vājumu. Ir jau, protams, viegli izcelties uz dumjas sievas fona, bet ja blakus ir gudrāka – tad kļūst grūti, varas pozicijas ir apdraudetas. Un, protams, labākā aizsardziba, ir uzbrukums. Bet kāpēc tiek vainota sieva? Kāpēc vīrietis pats tad necenšas kļūt vēl gudrāks, labāks vai tml? Vai arī, kāpēc vīrietis nespēj priecāties par sievu, kas spēj daudz ko un iespējams vairāk panākt kaut vai profesionāli? Skaudiba un mazvertiba? Savukārt vīrietis no sievietes šādu attieksmi, aprinojot vinja panakumus, visticamāk uztvertu kā pašsaprotamu. Turklāt, es absolūti nepierkītu apgalvojumam, ka karjera un bērni nav apvienojamas lietas. Šis ir tik jau mantrisks uzskats, ka nu mn arī beidzot kaut kas riebjas.
4. šis ir kārtējais mīts – vīriešiem seksu vajag, sievietēm – ne. Tad es nesaprotu, par kādām sievietem ir runa. Es pilnībā piekrītu, ka tas ir viens no attiecību balstiem. Bet, lai sekss butu, tam ir jabut patikamam. Un lai tas butu patikams, svarigas ir abas puses, savstarpejaa kjimija, saderiba, pievilciba, prasmes, tehnika utt. Problema, manuprat, biezhi ir tur, ka attiecibas un attiecigi laulibas izveidojas citu iemeslu delj. “izdeviga partija”, “pieteicās bērns”, “labāk ar kādu, nekā vienam dzīvot”, utt. Logiski, uz tadas bazes atri vien sekss, ko sakumaa varbut vareja baudit un paciest, ar laiku sak riebt. Un par beidzamo tēzi – nu, gruti spriest; man stadija ar ‘dažiem gadiem laulībā” vēl priekšā, lai komentētu šo apgalvojumu.
8 janvāris, 2009 11:57
1. Ja vīrieši pasaka kaut ko sievietēm ne pārāk patīkamu, viņas vienmēr cenšas piešūt “nederīgā vīrieša” birku, tas ir, diskreditēt ziņas avotu, nevis atspēkot pašu ziņu. Ja kalns neiet pie Muhameda, tad lai kalns iet dirst, citiem vārdiem
))
. Taču parasti emancipētas sievietes uzstāda neskaitāmus nosacījumus, kuru galvenā jēga ir piespiest, nevis kārdināt. Un piespiešana nevienam nepatīk. Bez tam, sievietēm laulības ir daudz svarīgāks statusa jautājums nekā vīrietim, tāpēc uzdrošināšos teikt, ka “laulības citu iemeslu dēļ” parasti ir sievietes nopelns.
2. Emancipācija nav tas pats kas izglītība. Jā, ir labi, ja sievietei ir arī tiesības, taču nevajag iebraukt otrā grāvī, kad ir tikai tiesības bez pienākumiem. Sievietes labāk aizsargājas psiholoģiski, tāpēc sevi vaino daudz retāk nekā vīrieši un no tieksmes pēc objektivitātes necieš. Emancipētas sievietes ir neciešamas, jo vienmēr karo pret “apspiedējiem vīriešiem”.
3. Protams, ir arī vīrieši ar mazvērtības kompleksiem, taču tādu nav daudz. Lai sieva būtu vagars, tai nav obligāti jābūt gudrākai. Pietiek ar to, ka viņa visu laiku zāģē un cenšas manipulēt. Vai arī bāž degunā savus panākumus. Kā par nelaimi tas parasti notiek tad, kad ir grūtāki laiki: tieši tad, kad jāsaliedējas kopīgam mērķim, sieviete sāk rēķināt, ko iegūs paliekot kopā un ko – šķiroties, un mēģina izspiest kaut ko vairāk no sava vīrieša. Vīrietis to uztver kā nodevību, loģiski.
4. Protams, ka sievietēm vajag arī, bieži pat vairāk
8 janvāris, 2009 13:25
Klau, Tu tā kārtīgi to mājas lapu pastudēji? Vispār, lasu un lasu, un vienas briesmas ar tām sievietēm. Ja es būtu vīrietis, es noteikti turētos no viņām pa gabalu. Viņas visas melo, puse zog, ir resnas, neprot/negrib gatavot est, neatbalsta virieshus dzersanaa, TV skatishanaa, vinjas ir divkoses, izmantotajas, iedzivojas uz virieshu rekjina, gandriz visam vinjam ir psihologjiska rakstura problemas, vinjas ienist seksu, vinjas ir neuzticamas, negrib darit savus sievietes pienakumus, manipulee ar virieshiem utt utjpr.Es domāju, jums virieshiem vajadzetu dibinat savu valsti, tur jums bus laime pa 500%.
…
es domaju, te ir viena liela problema shai temataa un sarunaa – gan virieshiem, gan sievietem patik uzturet un attistit pretejaaa dzimuma stereotipizeshanu, parasti, ka to apliecina ari shi saruna, kritzejot un noliedzot otru dzimumu.
Majas lapa, kas ir kalpojusi par iedvesmu shim rakstam, ir ljoti tendencioza un sievieti ka sugu noliedzosha. Par to, lai man ka sievietei kads atvertu durvis, pasniegtu meteli un apprecetu, man ir japelna pashai sava nauda, japiedzimdee un jauzaudzina berni, jabut chaklai ka bititei majas darbos, neiebilstot, ka to daru viena pati, man ir jabut idealai un vienmer griboshai gultaa un man ir japatik, ka virs parnak majaa piedzeries, smird pec cigareteem, nodirn bezmerkjigi vakaru pie televizora vai sezh ar draugiem krogaa utt.
shkjiet, no kartigas sievietes tiek sagaidita bezierunu pakljaushanaas.
Kadi tad ir pasha viriesha pienakumi gjimenee? Ja gribam pec tradicionalaas pieejas, tad cik musdienu virieshu spej uzturet vieni pashi gjimeni? Ja virietis to nespej (kas nav jauztver uzreiz ka parmetums), tad logiski shi atbildiba tiek dalita starp sievieti un virieti. Bet tad atiecigi tikai godigi butu, ja ari tradicionalaas sievietes atbildibas/ pienakumi tiek daliti.
un visbeidzot, man liekas, ka ir ljoti butiski, ka cilveki vispar uztver laulibu. ja tas ir domats ka biznesa projekts, tad logiski – kadam ir jabut bosam, kadam padotajam, kads tiek manipulets, kads tiek pakljauts, utt.
ja lauliba ir divu cilveku milestibas atvasinajums (starp citu, ta majas lapa faktiski nekur nepiemin tadu lietu kaa milestiba, piekjershanaas, simpatijas…!), manuprat, shis attiecibas ir un var but cilveciskas un uz sadarbibu, kopeju merkji verstas un, ja vel tiek spelets ar atklatam kartim, tad vispar – shada diskusija te vispar nebutu vaadziga.
8 janvāris, 2009 18:38
Jā, ir tā sterotipizēšanas lieta. Starp citu, tas saits nemaz nenoliedz sievietes kā sugu, to Tu esi nepareizi uztvērusi. Veselīga kritika vēl nenozīmē noliegumu. Un arī šī saruna nenoliedz pretējo dzimumu.
Vispār tā saita pamatdoma bija, ka ne jau velti vīrieši atšķiras no sievietēm, jo katram dzimumam ir sava specializācija. Vīriešiem ir fiziskais spēks un vienvirziena uzmanība un mazākas verbalizācijas spējas, kā arī tendence riskēt, sievietes ir sociāli radījumi ar lielām verbalizācijas spējām, vairākvirzienu uzmanību un tieksmi izvairīties no riska, kā arī lielāku toleranci pret monotoniem darbiem.
Ģimenes uzturēšanā ir loģiska pretruna: jo vairāk sieviešu strādā algotu darbu, jo vairāk ceļas cenas, jo ir lielāka ģimeņu pirktspēja, un jo mazāk vīriešu spēj vieni paši uzturēt ģimeni, tādēļ pieaug spiediens sievietēm piepelnīties. Un jo vairāk sievietes žēlojas, ka ir ļoti maz vīriešu, kas vieni paši var uzturēt ģimeni
Mīlestība ir ļoti nepastāvīga un gaistoša, un pati no sevis noturas vidēji 3-5 gadus. Tālāk jau ir jāpiestrādā.
Jā, es arī uztveru ģimeni kā sadarbību. Taču praksē tā sadarbība no sievietes bieži vien ir pilnīgi nekāda, vismaz ASV, spriežot pēc tā raksta. Un arī pie mums.
9 janvāris, 2009 17:42
es jūtu, ka ar šo diskusiju mēs pārāk tālu netiksim, jo mums ir pārāk atšķirīgs redzējums laikam.
redz, laiki mainās, sievietes mainās, bet vīrieši nez kāpēc grib, lai viss ir kā senos laikos.
ja shajos laikos virietis var uzturet gjimeni un tapec sieviete var nestradat, dzivot pa maju, audzinat bernus un vinju tas apmierina, izcili.
ja shajos laikos virietis nespej uzturet viens pats gjimeni, no stress. (ja godigi, es nezinu isti nevienu tadu sev pazistamu sievieti, kas parmestu savam virietim, ka vinjsh nepelna taa, lai vinjai nebutu jastraadaa). viss kartibaa, bet tad lai tas virietis ljauj sievietei stradat, un pienjemt kompromisus attiecibaa uz sadzivi un gjimenes pienakumiem.
te ir runa par otra dzimuma lidzvertigu uztveri.
un dabas instinktus un tradicionaalaas lomas ir vienmer erti piesaukt, kad tas ir izdevigi, bet tas ne vienmer iet roku rokaa ar musdienu sabiedribas funkcioneshanas normam.
9 janvāris, 2009 18:35
Man atkal šitā diskusija dikti patīk
Laiki mainās, taču cilvēki nemainās, vismaz ne bioloģiski. Un tas ir pats cilvēka pamats, uz kura viss pārējais būvēts un balstās.
Neviens te neaģitē, lai viss būtu kā senāk. Un vispār, nesaprotu, no kurienes Tu te visu centies iekrāsot melnbaltās krāsās. Izskatās, ka tikai centies man piekarināt “vīrieša-seksista” stereotipu ar visiem tipiskajiem atribūtiem. Mani neinteresē sieviešu pirkšana, vēlēšanu tiesību ierobežošana un tā tālāk, nerunājot nemaz par vardarbības atbalstīšanu sadzīvē un tamlīdzīgi. Man pilnīgi pietiktu ar to, ka dažas (īstenībā mazākā daļa no visām, ko pazīstu) saprastu, ka līdz ar tiesībām nāk arī pienākumi.
Otrs dzimums ir jāuztver līdzvērtīgi, taču ne tieši tāpat, kā savējais. Tas, ka atzīstu, ka vīriešiem ir vienvirziena uzmanība, vēl nenozīmē, ka uzskato to par priekšrocību vai trūkumu. Tā tas vienkārši ir, un viss. Dzīve to uzskatāmi pierāda ar profesijām, kurās novērojams dzimumu dalījums. Vienkārši ir darbi, kurus viens no dzimumiem nespēj vai negrib veikt, un tur nav, ko sašust.
Labāk sniedz piemēru, kad tradicionālo lomu un instinktu piesaukšana ir pretrunā ar “mūsdienu sabiedrības funkcionēšanas normām”.
9 janvāris, 2009 20:12
nu es nespeju palikt atbildi paradaa. Tatad:
1. par to melnbaltumu. bija ta: bija uzbrukums jeb provokacija (tavs raksts) un man ka shis provokacijas centrala elementa – sievietes sugas – parstavei bija jaaizstavas (a starp citu – neviena cita sieviete shito blogu nelasa, un nevienai nav te ko piebilst?????). Tu pazinjo, ka emancipetas sievietes (pat ja tas ir kadas amerikanju lapas citejums) ir nekam nederigas sievas. Ar saviem argumentiem. Bt, principaa, nekur nepieljaujot isti, ka varetu butu kadas atkapes, iznjemumi. Nu vienigais, ka Latvijaa nav tik traki kaa ASV. Vai shis nav melnibalts redzejums? Man, esam ar mazliet emancipetas sievietes pazimem, shis nu ir reals spriedums – tapec, ka es par daudz it ka kasos un zagjeju un parak gudra esmu un par daudz stradat gribu, es nevaru but laba sieva. Nu, un ja jau mes tik kategoriski te runajam par lietam, tad es pielagojos sim stilam un tik pat kategoriski tev atbildu. Lai gan,
2. jebkura cilveka viedokli shai konkretajaa jautajumaa nosaka pieredze. kada nu kuram ir. kadam labaka, kadam sapigaka. lielaka un mazaka. Es ieprieksh jau mineju – shi ir reala neproduktiva stereotipizeshaa, jo – cik sievietes tu taa pazisti, nu taa labi, lai izdaritu spriedumu par visu sievieshu dzimumu? Redz, tu ieprieksheja komentaraa pats atzisti, ka tikai mazakaa dalja no tev pazistamajam sievietem nesaprot, ka tiesibam blakus seko ari pienakumi. Kapec tad delj tam dazham mes izdaram tadus secinajumus par visu dzimumu? varbut vinjas ir retu retie iznjemumi? Un zini, es ari pazistu virieshus, kurus varetu noriet 2 minuutes, bet tapec jau es nepienjemu, ka ari visi parejie ir tadi pashi cuukas (es parasti nemedzu virieshus par cukam saukat, lai ka ar nebutu, bet shoreiz, ja nu mes te laizham stereotipiski, tad lai iet). Turklat, man kads varbut shkjiet cuka, bet citai tiri labs, ta ka tas shis viss ir ljoti subjektivs.
3. runajot par instinktiem, tradicijam un musdienu sabiedribu, virieshiem ljoti patik attaisnot sansoljus ar biologiskajam ipatnibam un instinktiem, kas ir pretrunaa gjimenes un laulibas un veseligu attiecibu postulatiem.
4. es uzskatu, ka emancipacijas viena no pazimem ir patstaviba un neatkariba individualajaas darbibaas, lemumos. Un emancipeta sieviete var vairak nekaa tradicionalaa sieviete, ja ta var to ta pretstatit. uzskatu, ka tieshi shie aspekti biezhak kalpo viriesha neapmierinatibai, jo tados gadijumos virietis sievietei nav pavenis, lielais plecs, plataa mugura un kados epitetos tos nemedz saukt. Virietis vairs nav kings, bet partneris un dazhiem shadas lomas nepatik.
5. un visbeidzot, vienmer, ieskaitot gadijumus, kad attiecibas izveidojas kjimijas, milestibas, kaisligu jutu utt rezultataa, musu izvele vienmer bus kompromiss starp musu izteles idealo un realo. pienjemot sho kompromisu, mes izdaram izveli par labu tam, kas tas cilveks ir, nevis kas vinjsh nav. un ab-pu-se-ji! viss. Citadi tas ir ka aiziet uz veikalu, nopirkt apelsinus, bet pec tam sudzeties, kapec vinji negarsho pec aboliem.
10 janvāris, 2009 11:52
Labi, provokācija laikam izdevās un tiek uzturēta zilās liesmās
Man gan bija vēlēšanās pievērst uzmanību pelēkajiem toņiem un to dažādajām intensitātes pakāpēm. Melnbalts – tas nav interesanti, jo vienmēr noved pie viedokļa, ka kāds ir jānošauj. Cilvēka prātam ļoti patīk melnbalta viennozīmība, jo ietaupa darbu ar niansēm.
Juatājums nr. 1. No kurienes ir cēlušies ”
ģimenes un laulības veselīgu attiecību postulāti”?
Par pārējo neko neteikšu, jo Tu tur esi sarakstījusi tik juceklīgi, ka neredzu iespēju loģiskai analīzei, nerunājot nemaz par atspēkošanu.
Tā websaita mērķis bija parādīt, ka mūsdienu apstākļos Rietumvalstīs vīrietis zaudē, ja stājas laulībā. Ar izskaidrojumu, kā un kāpēc. Uz ko arī vēlējos vērst uzmanību, jo mēs arī pamazām dreifējam šajā virzienā.
P.S. Ja citām sievietēm nav, ko teikt, tad tā laikam arī ir. Un vienīgā, kurai bija, ko teikt, neraksta no Latvijas, bet UK
10 janvāris, 2009 13:07
par melnbaltumu – ja, piekritu, nav nedz interesanti, nedz ari praktiski, jo melnbaltu lietu dabaa ir maz. Bet Tu pats iesaki ar sho kategorisko toni, ta ka. labi, punkts.
par tiem attiecibu postulatiem – lai ar es drizak neesmu nekaa esmu ticigaa, ja ir runa par laulibam, tad tachu bibele ir pirmais, kas savaa zinjaa ‘reglamentee’ sho attiecibu ligumu. Par realo shi liguma izpildijumu dzivee – nu ta jau tad ir atsevishkja saruna.
Parejais teksts jucekligs? Ko tu neteiksi… Ak jaa, es jau sieviete, ko tad es vispar sakarigu varu pateikt.
un zini, es kaut ka nespeju tvert laulibas un attiecibas kaa tadu vienoshanos, kur es kaukuletu ieguvumus un zaudejumus. Un pat ja virietis kaut ko, ka tu saki, zaudee shajaas attiecibaas/ laulibaas, tev nav ienacis praataa, ka sieviete ari kaut ko zaude??
Un pasaki man, kada starpiba, vai es rakstu no UK vai Latvijas?
10 janvāris, 2009 14:54
Nemaz arī neiesāku ar melnbaltu toni, nešuj man bumbas
Bībele ir stipri patriarhāls ražojums, sevišķi jau vecā derība. Jaunā derība arī ir pamatīgi rediģēta kopš oriģināla, ja tāds vispār bijis. Tāpēc dodu priekšroku pētījumiem, kas darbojas ar esošo un novērojamo, nevis nepierādāmu un nenoliedzamu ticības pasauli.
Ja Tu “kaut kā nespēj” uztvert laulību kā vienošanos, tad kāpēc piesauc Bībeli kā attiecību līguma reglamentētāju? Kaut kā nesakritība sanāk, vai zin! It kā līgums nav, un tomēr vienlaikus ir. Nu ļoti sievišķīgi ambivalenti
Sieviete droši vien arī kaut ko zaudē, taču vairāk tomēr iegūst. Vismaz tāds secinājums uzprasās, kad novērojam, ar kādu sajūsmu un entuziasmu sievietes stājas laulībā.
Atšķirība no Latvijas un UK ir sekojoša: karojošais feminisms UK ir stiprākās pozīcijās, pavisam noteikti
10 janvāris, 2009 15:24
par bibeli un laulibam runajot, tas ir divas atshkjirigas lietas, vai mes apspriezham kaut kadas visparejas tendences vai mes runajam par katra personiskajiem uzskatiem. Tu tachu nenoliegsi, ka baznica, religjija un bibele vel arvien musdienaas speelee butisku lomu. Ja ne ikdienaa, tad vismaz laulibu ceremonijaas, dodot solijumus, zverestus, macoties patarus uttt. Balstoties uz sho praksi, ka laulibas liela dalja sledz baznicaa, es mineju bibeli, kas attiecigi uzliek kaut kadu rami un vertibu skalu, principus noslegtajam laulibas ligumam. To, ko shie cilveki, kas noslegushi sho vienoshanos bazniicaa, zverot pie bibeles utml, dara pec tam, luk – shi jau ir taa lielaakaa pretruna starp sho vienoshanos un realo izpildi.
Kas attiecas uz manu personisko viedokli, ka jau teicu – esmu drizak neticiga, nekaa ticiga, es bazniicaa neeju, apshaubu Dieva esamibu, tapec baznicaa nelaulashos un nesolishu to, ko nevaru solit. Esmu cilveks nevis dieva berns.
Attiecibaa uz laulibu ka vienoshanos, tu, iespejams, parprati, vai es atkal jucekligi izteicos. Lauliba ir vienoshanaas, bet jautajums, uz kadiem nosacijumiem. kadam tie ir bibeles likumi un baushlji. Kadam tas ir izdevigums (ko zaude,ko iegust). Kadiem tie ir savi individuali likumi un norunas.
Pasaki, ko musdienu Latvijas sieviete iegust vairak, apprecoties, neka teiksim dzivojot viena?
un, visbeidzot, Tavai zinashanai – UK esmu sabijusi tik reali 3.5 meneshus un nedomaju, ka shejienes feminisms mani butu paspejis jelkadi ietekmet pa sho bridi.
Ha, bet kapec tu man tagad grasies piekarinat feminisma bumbas?
Tikai pec ta fakta vien, ka runaju, aizstavu savu poziciju un nepienjemu viennozimigi tavejo, es esmu feministe?
10 janvāris, 2009 15:54
Pat neticīgie uzņemas saistības, stājoties laulībā. Tāpēc te neiet runa tikai par personisko viedokli ticības jautājumos. Reāli, laulība ir vienošanās uz noteikumiem, ko katra puse saprot savādāk, atkarībā no audzināšanas, un par kuriem runāts parasti netiek. Lūk, tas tad arī ir riktīgs sviests
No laulības sieviete iegūst drošības sajūtu un ne tikai sajūtu, ja viņai ir vai viņa vēlas bērnus. No šāda viedokļa, laulība ir vairāk domāta bērniem. Un tomēr, precētas sievietes statuss ir augstāks kā neprecētas. Precēta sieviete var pretendēt uz materiālu palīdzību no vīra, taču otrādi ir visai švaki. Dzīvokļa īri vai kredītu vieglāk maksāt kopīgi. Un visbeidzot, sievietes fano par monogāmām, ilgstošām attiecībām, jo viņām jaunība un iekārojamības vecums paiet ātrāk.
Par UK un feminismu tikai teicu, ka tur tās pozīcijas ir stiprākas. Neko vairāk, bumbu piekāršana ir tikai Tava interpretācija. Un tas, ka aizstāvi savu pozīciju ar puslīdz loģiskiem argumentiem, man īstenībā patīk. Ir interesanti
10 janvāris, 2009 16:20
Ja, tas ir konkrets sviesc, ja stajoties laulibaa, abas puses nav vienojushaas par liguma subjektu, tiesibam, pienakumiem, stridus izshkjirshanas kartibu, ricibu nenovershamos apstakljos utml. No juridiskaa viedoklja – pilnigs bullshit. Tas nozimee tik to, ka iespejams biezhi vien taa lielaakaa problema ir nevis faktaa, ka virieshi no marsa, sievietes no veneras, bet ka nenotiek pietiekama komunikacija un sarunas par shim lietaam. Es pirms kada laika savaa blogaa ieliku ar viena petijuma secinajumu, ka problemas laulibaa rodas no taa, ka ir daudzi butiski jautajumi par kuriem paris vispar nav runajis, pirms precoties. respektivi, shis laulibu ligums ir bijis nepilnigs.
luk, ir jarunaa. Bet, ka bija rakstits gramataa “Sievietes un mīļakie” (lietuvieshu autors – ljoti laba viela pardomam), virieshiem ir stipri limitetaks vardu apjoms, ko vinji dienas laikaa spej izteikt, tapec ari iespejams daljeji shis sarunas ari nenotiek vai nenotiek vajadzigajaa daudzumaa. Lai gan sho vardu kvantitates problemu jau virieshi var risinat, runajot skaidri un konstruktivi.
Un tagad pasaki – virietim nav vajadziga droshibas sajuta? to gjimene vinjam nespej dot? Vinjsh nevelas bernus? Vinjsh neilgojas pec ‘mammas’, kas vinju apchubina? Vinjam neriebjas pasham darit majas darbus?
bet zini, ‘puslidz logiski argumenti’ – ta ir atkal diezgan tipiska attieksme. Bet pasham savi argumenti shkjiet, ir logiski par visiem 200%, vai ne?
10 janvāris, 2009 16:55
Ir vēl viena būtiska nianse: personiskās un lietišķās attiecības ir atšķirīgas un daudziem nesavietojamas. Tāpēc darba devējs nereti aizliedz veidot personiskās attiecības darbā, tāpēc intīmas attiecības ar darba kolēģiem nereti traucē darbu, un tieši tāpēc, stājoties laulībā aiz mīlestības, nerunā par laulības līgumu. Žogam, kuru uzcēlis saprāts, jūtas kāpj pāri
Nu, ja mēs to lietuvieša grāmatu ņemam par absolūtu patiesību, tad vīriešiem ir visas tiesības laist pa kreisi, labi, uz augšu un apakšu. Jā, vīriešiem ir mazākas spējas runāt, taču domas skaidrumu neizsaka vārdu skaits. Starp citu, runājot par lietišķām (eksaktām) tēmām, šī vīriešu īpašiba nav tik izteikta, jo valodas centrs un loģiskā domāšana atrodas vienā smadzeņu puslodē.
Vīrieši drošības sajūtu ir pieraduši sev nodrošināt paši. Nu pasaki, kādu gan drošības sajūtu var sniegt sieviete? Drīzāk otrādi – jāsāk domāt, kas notiks, ja laikus neieradīsies mājās, vai neapmierināsi viņas materiālās vajadzības, kārtējais skandāls vai raudāšana garantētas.
Par bērniem. Kā teica viens mans paziņa: ko es ar tiem bērniem darīšu, zupā vārīšu, vai? Vēlme pēc bērniem vīriešus nevajā kā sievietes, viņus vajā vēlme pēc sievietēm
Kas attiecas uz ‘mammu’ un mājas darbiem: mammas mēdz uzmācīgi rūpēties un vadīt dzīvi, tāpēc nedomāju, ka kāds ilgojas pēc mammas, ja nu vienīgi atsevišķi īpatņi, kurus, starp citu, tās pašas sievietes intensīvi apsmej. Un mājas darbi nav nekāds slogs, vienkārši nevajag mēslot un dzīvot vienkārši, tad nekādi mājasdarbi nebūs jādara. Tā ir atsevišķa tēma
Mani argumenti ir vismaz 95% loģiski, jo pirmkārt, cenšos būt objektīvs un otrkārt, tā ir mana personiskā loģika
10 janvāris, 2009 17:32
ar laulibas ligumu es te nedomaju to visformalakajaa nozimee. Laulibas ligums var but ari nosaciti neformals, pat ne rakstits, bet ka ir savstarpeja izpratne un sapratne par sho attiecibu formu, saturu, tiesibam un pienakumiem. Tie ir tadi juridiski termini, bet ne juridiski pec formas shai kontekstaa.
Tas, ka virietis spej nodroshinat sev droshibas sajutu, nenozimee uzreiz automatiski, ka vinjsh sho droshibas sajutu var nodroshinat citiem. Tas ir divas atshkjirigas lietas.
Tapec es domaju, tas nav tik viennozimigi, ka pprecoties bus sievietei droshibas sajuta. Te, protams, ir jaskata individuali, virieshi ir visadi, un tieshi tapec – uzskatit, ka visi sho droshibas sajutu mak dot, nebutu isti korekts apgalvojums. Otrkart, ari sievietes ir dazhadas. Ir vajas sievietes, kuram tik tiesham vienigais merkjis ir tikt kada viriesha paveenii. Un ir pusemancipetas sievietes, kas pashas spej radit sev sho droshibu.
Sievietes parasti medz but atbildigakas un ispejams tieshi tapec varbut spej radit lielaku droshibas sajutu nekaa virietis.
un patiesibaa musdienaas – es nezinu, cik drosha sieviete vispar var justies, ipashi ja paskatamies uz ‘staigatajiem’ un muzhigo jaunibu meklejoshiem virishkjiem.
Tapec vinjas pashas censhas tikt pie laba darba, pirkt savus dzivokljus utml, jo reali – paljaushanaas uz kadu – tas musdienaas ir risks.
10 janvāris, 2009 17:51
Vispār jau gāja runa par to, ko vīrietis iegūst no laulības. Tas, ka viņš sievietei var vai sagādāt drošības sajūtu, neko nemaina motivācijā stāties vai nestāties laulībā.
Un atkal Tu visu griez uz to pusi, ka sievietēm vīrieši īsti nav vajadzīgi. Sanāk, ka arī viņa zaudē? Līdz ar to Tu piekrīti, ka laulība cilvēkiem nav izdevīga. Puse no cilvēkiem ir vīrieši. Tātad vismaz no vīriešu viedokļa taisnība
10 janvāris, 2009 18:26
ne, ne, ne, to es neteicu, ka sievietem virieshi nav vajadzigi un ka laulibas nav izdevigas.
un vispar runa BIJA par to, ka virietis zaudee, ja apprecas ar emancipetu sievieti.
istenibaa, vispar, svarigi, ka mes noformulejam jautajumu.
tu jautaa, vai lauliba var but izdeviga un sliecies domat, ka virieshiem ta nav izdeviga.
bet var jautajumu ari formulet – ko cilveks sagaida no laulibas?
un – kas tad galu galaa lauliba ir – merkjis vai lidzeklis.
Vai lauliba ir maksimali izdevigs darijums vai tas ir apliecinajums attiecibam ilgterminjaa.
Ja lauliba tiek uztverta ka darijums ar pec iespejas lielaku izdevigumu, tad nu – tad nu cilveks, kas ta domaa un pec tadas formulas meklee sev laulibas biedru, ir slikts biznesmenis, ja iegrabjas ar nepiemerotu partneri.
man shkjiet, ka ja ar tadu aprekjinu stajas laulibaas, tad nav jau brinums, ka ar laiku attiecibas kljust neizturamas.
10 janvāris, 2009 23:57
Jā, es sliecos domāt, ka laulība vīriešiem nav izdevīga, pat ja tās ir ilgstošas attiecības. Tajā rakstā vairāk iztirzāts jautājums amerikāņu stilā par price/perfomance, kur price – tie ir kopējie izdevumi randiņiem, visādiem pasākumiem un izklaidēm, kopējā manta un laulību nobeidzot, zaudējumi, kas radušies tiesas procesā un laulības šķiršanas rezultātā , un perfomance – apmierinošu dzimumaktu skaits tajā pašā laika posmā. Šādi rēķinot, autoram sanāca, ka izdevīgāk ir 2x nedēļā izmantot prostitūtu pakalpojumus
No laulības arī vīrieši sagaida, ka tā atvieglos viņu dzīvi, taču praksē parasti sanāk otrādi. Kādā pētījumā lasīju, ka visnelaimīgākie ir vīrieši vecumā no 35 līdz 45 gadiem, jo tai laikā ir jārūpējas par ģimeni, pelnot naudu arī priekš bērniem. Un protams, ka laulības ir tikai līdzeklis.
Aprēķina laulības parasti nekļūst neizturamas, ja abas puses ievēro līguma nosacījumus. Vienkārši ir vairāk skaidrības. Neviens jau neliek tēlot mīlestību.
11 janvāris, 2009 01:32
tadā gadijumā man ir pavisam vienkāršs jautājums – kāda tad vispār dzīvei ir jēga? Kas tad vispār spēj vīrieti darīt laimīgu, iepriecināt, aizkustināt? Kas viņam ir tā jēga, kāpēc viņš iet, ceļas, strādā, pelna, mokas, pulas, iegulda akcijaas utt utjpr?
paša ego?
kails sekss?
braukaties ar auto un atri?
piedzerties un jo biezhak un trakak jo labak?
skatities futbolu un jo lielaakaa vechu baraa jo labak?
berni vinjam neinteresē, viss, kas saistās ar gjimeni, viss ir lieki izdevumi un klapatas..
Istenibaa, tas liecina par ljoti lielu egoismu virietii, ja rupes par gjimeni, berniem, sev it ka tuvajiem tiek uztvertas kaa slogs. Pie kam, ir ljooooooti reti gadijumi, kad virietim sho gjimenisko rupju slogs butu lielaks nekaa sievietei. Ja sieviete taa kalkuletu taas rupes un pules, kas vinai ir jaiegulda gjimenes pavarda siltuma uztureshanai un gjimenee kaa taadaa (neaizmirsim ari dzemdibu mokas), tad piedod – cilvece jau sen butu iznikusi.
Un vel, ir jau labi shadi pragmatiski pieiet attiecibam, bet ta ir tikai viena puse. kur tad ir emocionaalaa? Vai vientuliba tiesham atsver tas grutibas, kas nak lidz ar attiecibam?
shoreiz nudien es ceru, ka Tava pedejaa komentara paustajam virieshu viedoklim nav parak daudz piekriteju.
12 janvāris, 2009 10:47
Nu re, esam nonākuši arī pie dzīves jēgas jautājuma. Tas parasti liecina par diskusijas kvalitāti, jo katra cilvēku vērtību sistēma nosaka visu pārējo. Un vērtību sistēma izriet no uzskatiem par dzīves jēgas jautājumu, pat ja pats cilvēks apgalvo, ka nekad nav domājis par dzīves jēgu. Tādējādi, mēs aizrokamies līdz uzskatu pamatakmeņiem, kuri balstās uz cilvēka kā bioloģiskas būtnes “paraugu”, kas ir pašsaprotams.
Kā vienmēr, jākonstatē, ka dzīves jēga ir tieši tāda, kādu to cilvēkā ielikusi audzināšana (vecāki un sabiedrība) un, mazākajai daļai cilvēku, tā ir apzināta izvēle, ko tomēr arī ietekmē audzināšana.
No Tevis nosauktajām darbībām neviena nav vērtība pati par sevi, nu vismaz priekš manis. Principā, Tu visu vienkārši un trivializē, lai tikai varētu apgāzt “manu taisnību”, kas patiesībā nemaz nav manējā
Kas attiecas uz cilvēku sugas iznīkšanu – dabā nekas nav taisnīgi vai cēli iekārtots, dabā darbojas tikai tas, kas darbojas, pat ja tas nozīmē ciešanas mūža garumā. Tikai cilvēks var šai visā dabiskajā pragmatismā censties ieviest savu kārtību, kas arī šad un tad izdodas.
Emocijas? Kurš tad teica, ka nav nekādu emociju?
12 janvāris, 2009 19:31
cilveks pashos pamatos ir sociala butne, tapec, lai kada ari nebutu katra cilveka pagatne, audzinashana, izveidotaa vertibu sistema, manuprat, attiecibas (ietverot sajutas, partneribu, kopigas intereses utt), ir neatnjemama sastavdalja, runajot par dzives merkjiem.
Ir jau taa, ka cilveki ipashi pedejaa laikaa, nu teiksim, kops postmodernisma laikiem, ir kjluvushi stipri centreti uz sevi, savu ego, svaam vajadzibam, interesem.
Es par to esmu domajusi un man nav parliecibas, ka ta ir savaas saknees apzinata izvele. Zinamaa meraa tas ir ari sekas parmainjaam sabiedribas komunikacija un liberalizetajai sabiedribas uztverei.
Musdienaas but vienam, no vienas puses, ir stipri vieglak, nekaa ar kadu kopaa.
Bet sis vieglums (un patiesibaa atvieglojums no atbildibas un pienakumiem pret kadu citu personu) ne vienmer nozimee lielaku laimi un dzives piepildijumu.
un piebilde par trivializeshanu – biezhi vien daudz kas dzivee ir vienkarshaks, nekaa tas shkjiet. Dazhkart vienkarshu lietu maksliga sarezhgjishana ir tik veids, ka attalinat realitati.
bet vispar, pusemancipetam sievietem netik domat par milestibas materializeshanu un racionalizeshanu, rekjinot taas cenu. Jo patiesibaa jau taas milestibas vertiba ir tieshi tik verta, cik mes pashi esam gatavi tai dot.
13 janvāris, 2009 12:13
Cilvēki daudz biežāk lietas vienkāršo, nekā mākslīgi sarežģī. Sevišķi presē un citur masu informācijas līdzekļos. Taču tas ir ceļš uz prāta spēju notrulināšanu, jo patiesība ir daudz sarezģītāka, nekā jebkurš viens cilvēks spēj aptvert. Tas tā.
Kas attiecas uz vieglo būšanu vienam, cēlonis ir ekonomisks: šodienas izdevīgums tiek strādīts augstāk par rītdienas guvumiem, jo rītdienas ieguvums ir saistīts ar iespējamām izmaiņām, kas ir risks. Tīrais bizness, kas ilgtermiņā nekur neved.
Cilvēks lielā mērā ir audzināšanas produkts, taču ne pilnīgi. Aptuveni 50/50. Jautājums ir, kas ir nemainīgā daļa?
13 novembris, 2009 16:17
Par tikumīgo tautu spēku
„Masieres un dziedzeri”
Vispirms par vīriešu „medību instinktu”. Tāda nav. Tas ir bezatbildīgu sieviešu uzturēts un kultivēts mīts, ar kuru viņas, savu vajadzību apmierināšanai, provocē vieglprātīgus vīriešus. Tāds pats mīts ir tas, ka „vīrieši par seksu vien domājot”. Nebūt nē – vīrieši kā intelektuālas un praktiskas būtnes ir visai tālu no seksualitātes. To vīriešu sievas un piegulētājas, kuru vīri un „vīrieši” ir īsti aizrāvušies ar saviem „dzelžiem” un „lietu bīdīšanu”, ir tās, kuras viņiem pārmet „novārtā atstāšanu” un tieši viņas drūzmējas pie psihoterapeitiem un patologiem ar savas neapmierinātās seksualitātes stāstiem.
Vīrieši ir seksuāli par tik, cik Sievietes viņos šo seksualitāti ierosina un uztur, un tik, cik viņi ir brīvi starp diviem „vīru darbiem”. Tieši sievietes, kā emocionālas būtnes un bioloģiskās bērnu iznēsātājas un pasaulē laidējas, ir seksualitātes uzturētājas un seksuālo attiecību aktualizētājas. Sievietes ir seksuālo mītu uzturētājas tādā mērā, kādā viņas ir arī manipulatores šajā jomā un ar seksualitāti vispār…
lasīt tālāk http://www.philos.lv/Tautu_speks.html
13 janvāris, 2022 02:57
3jackass…
…