Komentāri iekš: Kāpēc emancipētas sievietes ir nederīgas kā sievas

No: Aigars R.

Aigars R. — Fri, 13 Nov 2009 14:17:28 +0000

Par tikumīgo tautu spēku

„Masieres un dziedzeri”

Vispirms par vīriešu „medību instinktu”. Tāda nav. Tas ir bezatbildīgu sieviešu uzturēts un kultivēts mīts, ar kuru viņas, savu vajadzību apmierināšanai, provocē vieglprātīgus vīriešus. Tāds pats mīts ir tas, ka „vīrieši par seksu vien domājot”. Nebūt nē – vīrieši kā intelektuālas un praktiskas būtnes ir visai tālu no seksualitātes. To vīriešu sievas un piegulētājas, kuru vīri un „vīrieši” ir īsti aizrāvušies ar saviem „dzelžiem” un „lietu bīdīšanu”, ir tās, kuras viņiem pārmet „novārtā atstāšanu” un tieši viņas drūzmējas pie psihoterapeitiem un patologiem ar savas neapmierinātās seksualitātes stāstiem.

Vīrieši ir seksuāli par tik, cik Sievietes viņos šo seksualitāti ierosina un uztur, un tik, cik viņi ir brīvi starp diviem „vīru darbiem”. Tieši sievietes, kā emocionālas būtnes un bioloģiskās bērnu iznēsātājas un pasaulē laidējas, ir seksualitātes uzturētājas un seksuālo attiecību aktualizētājas. Sievietes ir seksuālo mītu uzturētājas tādā mērā, kādā viņas ir arī manipulatores šajā jomā un ar seksualitāti vispār…
lasīt tālāk http://www.philos.lv/Tautu_speks.html

No: egleskoks

egleskoks — Tue, 13 Jan 2009 09:13:17 +0000

Cilvēki daudz biežāk lietas vienkāršo, nekā mākslīgi sarežģī. Sevišķi presē un citur masu informācijas līdzekļos. Taču tas ir ceļš uz prāta spēju notrulināšanu, jo patiesība ir daudz sarezģītāka, nekā jebkurš viens cilvēks spēj aptvert. Tas tā.
Kas attiecas uz vieglo būšanu vienam, cēlonis ir ekonomisks: šodienas izdevīgums tiek strādīts augstāk par rītdienas guvumiem, jo rītdienas ieguvums ir saistīts ar iespējamām izmaiņām, kas ir risks. Tīrais bizness, kas ilgtermiņā nekur neved.
Cilvēks lielā mērā ir audzināšanas produkts, taču ne pilnīgi. Aptuveni 50/50. Jautājums ir, kas ir nemainīgā daļa?

No: Sandra

Sandra — Mon, 12 Jan 2009 16:31:13 +0000

cilveks pashos pamatos ir sociala butne, tapec, lai kada ari nebutu katra cilveka pagatne, audzinashana, izveidotaa vertibu sistema, manuprat, attiecibas (ietverot sajutas, partneribu, kopigas intereses utt), ir neatnjemama sastavdalja, runajot par dzives merkjiem.
Ir jau taa, ka cilveki ipashi pedejaa laikaa, nu teiksim, kops postmodernisma laikiem, ir kjluvushi stipri centreti uz sevi, savu ego, svaam vajadzibam, interesem.
Es par to esmu domajusi un man nav parliecibas, ka ta ir savaas saknees apzinata izvele. Zinamaa meraa tas ir ari sekas parmainjaam sabiedribas komunikacija un liberalizetajai sabiedribas uztverei.
Musdienaas but vienam, no vienas puses, ir stipri vieglak, nekaa ar kadu kopaa.
Bet sis vieglums (un patiesibaa atvieglojums no atbildibas un pienakumiem pret kadu citu personu) ne vienmer nozimee lielaku laimi un dzives piepildijumu.

un piebilde par trivializeshanu – biezhi vien daudz kas dzivee ir vienkarshaks, nekaa tas shkjiet. Dazhkart vienkarshu lietu maksliga sarezhgjishana ir tik veids, ka attalinat realitati.

bet vispar, pusemancipetam sievietem netik domat par milestibas materializeshanu un racionalizeshanu, rekjinot taas cenu. Jo patiesibaa jau taas milestibas vertiba ir tieshi tik verta, cik mes pashi esam gatavi tai dot.

No: egleskoks

egleskoks — Mon, 12 Jan 2009 07:47:12 +0000

Nu re, esam nonākuši arī pie dzīves jēgas jautājuma. Tas parasti liecina par diskusijas kvalitāti, jo katra cilvēku vērtību sistēma nosaka visu pārējo. Un vērtību sistēma izriet no uzskatiem par dzīves jēgas jautājumu, pat ja pats cilvēks apgalvo, ka nekad nav domājis par dzīves jēgu. Tādējādi, mēs aizrokamies līdz uzskatu pamatakmeņiem, kuri balstās uz cilvēka kā bioloģiskas būtnes “paraugu”, kas ir pašsaprotams.
Kā vienmēr, jākonstatē, ka dzīves jēga ir tieši tāda, kādu to cilvēkā ielikusi audzināšana (vecāki un sabiedrība) un, mazākajai daļai cilvēku, tā ir apzināta izvēle, ko tomēr arī ietekmē audzināšana.
No Tevis nosauktajām darbībām neviena nav vērtība pati par sevi, nu vismaz priekš manis. Principā, Tu visu vienkārši un trivializē, lai tikai varētu apgāzt “manu taisnību”, kas patiesībā nemaz nav manējā
Kas attiecas uz cilvēku sugas iznīkšanu – dabā nekas nav taisnīgi vai cēli iekārtots, dabā darbojas tikai tas, kas darbojas, pat ja tas nozīmē ciešanas mūža garumā. Tikai cilvēks var šai visā dabiskajā pragmatismā censties ieviest savu kārtību, kas arī šad un tad izdodas.
Emocijas? Kurš tad teica, ka nav nekādu emociju?

No: Sandra

Sandra — Sat, 10 Jan 2009 22:32:12 +0000

tadā gadijumā man ir pavisam vienkāršs jautājums – kāda tad vispār dzīvei ir jēga? Kas tad vispār spēj vīrieti darīt laimīgu, iepriecināt, aizkustināt? Kas viņam ir tā jēga, kāpēc viņš iet, ceļas, strādā, pelna, mokas, pulas, iegulda akcijaas utt utjpr?
paša ego?
kails sekss?
braukaties ar auto un atri?
piedzerties un jo biezhak un trakak jo labak?
skatities futbolu un jo lielaakaa vechu baraa jo labak?

berni vinjam neinteresē, viss, kas saistās ar gjimeni, viss ir lieki izdevumi un klapatas..

Istenibaa, tas liecina par ljoti lielu egoismu virietii, ja rupes par gjimeni, berniem, sev it ka tuvajiem tiek uztvertas kaa slogs. Pie kam, ir ljooooooti reti gadijumi, kad virietim sho gjimenisko rupju slogs butu lielaks nekaa sievietei. Ja sieviete taa kalkuletu taas rupes un pules, kas vinai ir jaiegulda gjimenes pavarda siltuma uztureshanai un gjimenee kaa taadaa (neaizmirsim ari dzemdibu mokas), tad piedod – cilvece jau sen butu iznikusi.

Un vel, ir jau labi shadi pragmatiski pieiet attiecibam, bet ta ir tikai viena puse. kur tad ir emocionaalaa? Vai vientuliba tiesham atsver tas grutibas, kas nak lidz ar attiecibam?

shoreiz nudien es ceru, ka Tava pedejaa komentara paustajam virieshu viedoklim nav parak daudz piekriteju.

No: egleskoks

egleskoks — Sat, 10 Jan 2009 20:57:55 +0000

Jā, es sliecos domāt, ka laulība vīriešiem nav izdevīga, pat ja tās ir ilgstošas attiecības. Tajā rakstā vairāk iztirzāts jautājums amerikāņu stilā par price/perfomance, kur price – tie ir kopējie izdevumi randiņiem, visādiem pasākumiem un izklaidēm, kopējā manta un laulību nobeidzot, zaudējumi, kas radušies tiesas procesā un laulības šķiršanas rezultātā , un perfomance – apmierinošu dzimumaktu skaits tajā pašā laika posmā. Šādi rēķinot, autoram sanāca, ka izdevīgāk ir 2x nedēļā izmantot prostitūtu pakalpojumus
No laulības arī vīrieši sagaida, ka tā atvieglos viņu dzīvi, taču praksē parasti sanāk otrādi. Kādā pētījumā lasīju, ka visnelaimīgākie ir vīrieši vecumā no 35 līdz 45 gadiem, jo tai laikā ir jārūpējas par ģimeni, pelnot naudu arī priekš bērniem. Un protams, ka laulības ir tikai līdzeklis.
Aprēķina laulības parasti nekļūst neizturamas, ja abas puses ievēro līguma nosacījumus. Vienkārši ir vairāk skaidrības. Neviens jau neliek tēlot mīlestību.

No: Sandra

Sandra — Sat, 10 Jan 2009 15:26:22 +0000

ne, ne, ne, to es neteicu, ka sievietem virieshi nav vajadzigi un ka laulibas nav izdevigas.

un vispar runa BIJA par to, ka virietis zaudee, ja apprecas ar emancipetu sievieti.

istenibaa, vispar, svarigi, ka mes noformulejam jautajumu.
tu jautaa, vai lauliba var but izdeviga un sliecies domat, ka virieshiem ta nav izdeviga.
bet var jautajumu ari formulet – ko cilveks sagaida no laulibas?

un – kas tad galu galaa lauliba ir – merkjis vai lidzeklis.
Vai lauliba ir maksimali izdevigs darijums vai tas ir apliecinajums attiecibam ilgterminjaa.

Ja lauliba tiek uztverta ka darijums ar pec iespejas lielaku izdevigumu, tad nu – tad nu cilveks, kas ta domaa un pec tadas formulas meklee sev laulibas biedru, ir slikts biznesmenis, ja iegrabjas ar nepiemerotu partneri.

man shkjiet, ka ja ar tadu aprekjinu stajas laulibaas, tad nav jau brinums, ka ar laiku attiecibas kljust neizturamas.

No: egleskoks

egleskoks — Sat, 10 Jan 2009 14:51:34 +0000

Vispār jau gāja runa par to, ko vīrietis iegūst no laulības. Tas, ka viņš sievietei var vai sagādāt drošības sajūtu, neko nemaina motivācijā stāties vai nestāties laulībā.

Un atkal Tu visu griez uz to pusi, ka sievietēm vīrieši īsti nav vajadzīgi. Sanāk, ka arī viņa zaudē? Līdz ar to Tu piekrīti, ka laulība cilvēkiem nav izdevīga. Puse no cilvēkiem ir vīrieši. Tātad vismaz no vīriešu viedokļa taisnība

No: Sandra

Sandra — Sat, 10 Jan 2009 14:32:35 +0000

ar laulibas ligumu es te nedomaju to visformalakajaa nozimee. Laulibas ligums var but ari nosaciti neformals, pat ne rakstits, bet ka ir savstarpeja izpratne un sapratne par sho attiecibu formu, saturu, tiesibam un pienakumiem. Tie ir tadi juridiski termini, bet ne juridiski pec formas shai kontekstaa.

Tas, ka virietis spej nodroshinat sev droshibas sajutu, nenozimee uzreiz automatiski, ka vinjsh sho droshibas sajutu var nodroshinat citiem. Tas ir divas atshkjirigas lietas.
Tapec es domaju, tas nav tik viennozimigi, ka pprecoties bus sievietei droshibas sajuta. Te, protams, ir jaskata individuali, virieshi ir visadi, un tieshi tapec – uzskatit, ka visi sho droshibas sajutu mak dot, nebutu isti korekts apgalvojums. Otrkart, ari sievietes ir dazhadas. Ir vajas sievietes, kuram tik tiesham vienigais merkjis ir tikt kada viriesha paveenii. Un ir pusemancipetas sievietes, kas pashas spej radit sev sho droshibu.
Sievietes parasti medz but atbildigakas un ispejams tieshi tapec varbut spej radit lielaku droshibas sajutu nekaa virietis.
un patiesibaa musdienaas – es nezinu, cik drosha sieviete vispar var justies, ipashi ja paskatamies uz ‘staigatajiem’ un muzhigo jaunibu meklejoshiem virishkjiem.
Tapec vinjas pashas censhas tikt pie laba darba, pirkt savus dzivokljus utml, jo reali – paljaushanaas uz kadu – tas musdienaas ir risks.

No: egleskoks

egleskoks — Sat, 10 Jan 2009 13:55:27 +0000

Ir vēl viena būtiska nianse: personiskās un lietišķās attiecības ir atšķirīgas un daudziem nesavietojamas. Tāpēc darba devējs nereti aizliedz veidot personiskās attiecības darbā, tāpēc intīmas attiecības ar darba kolēģiem nereti traucē darbu, un tieši tāpēc, stājoties laulībā aiz mīlestības, nerunā par laulības līgumu. Žogam, kuru uzcēlis saprāts, jūtas kāpj pāri
Nu, ja mēs to lietuvieša grāmatu ņemam par absolūtu patiesību, tad vīriešiem ir visas tiesības laist pa kreisi, labi, uz augšu un apakšu. Jā, vīriešiem ir mazākas spējas runāt, taču domas skaidrumu neizsaka vārdu skaits. Starp citu, runājot par lietišķām (eksaktām) tēmām, šī vīriešu īpašiba nav tik izteikta, jo valodas centrs un loģiskā domāšana atrodas vienā smadzeņu puslodē.
Vīrieši drošības sajūtu ir pieraduši sev nodrošināt paši. Nu pasaki, kādu gan drošības sajūtu var sniegt sieviete? Drīzāk otrādi – jāsāk domāt, kas notiks, ja laikus neieradīsies mājās, vai neapmierināsi viņas materiālās vajadzības, kārtējais skandāls vai raudāšana garantētas.
Par bērniem. Kā teica viens mans paziņa: ko es ar tiem bērniem darīšu, zupā vārīšu, vai? Vēlme pēc bērniem vīriešus nevajā kā sievietes, viņus vajā vēlme pēc sievietēm
Kas attiecas uz ‘mammu’ un mājas darbiem: mammas mēdz uzmācīgi rūpēties un vadīt dzīvi, tāpēc nedomāju, ka kāds ilgojas pēc mammas, ja nu vienīgi atsevišķi īpatņi, kurus, starp citu, tās pašas sievietes intensīvi apsmej. Un mājas darbi nav nekāds slogs, vienkārši nevajag mēslot un dzīvot vienkārši, tad nekādi mājasdarbi nebūs jādara. Tā ir atsevišķa tēma
Mani argumenti ir vismaz 95% loģiski, jo pirmkārt, cenšos būt objektīvs un otrkārt, tā ir mana personiskā loģika