Egleskoka emuārs

Izbrīnījos, ka šitāds rakstiņš ievietots The Wall Street Journal, kurš praktiski ir banku lobija rupors.

Tātad īsumā: Santi Suk ciemā vietējo naudu izmanto jau kopš 1998. gada Āzijas ekonomikas krīzes, kad šo pasākumu ieteica divi cilvēki no ārzemju palīdzības misijas (idejām ir spēks, vai ne?).

bia - Santi Suk ciema nauda

Ciematnieki uztaisīja savu naudu ar bērnu zīmējumiem, un sāk tirgoties savā starpā. Un ir visnotaļ apmierināti, jo vietējiem darījumiem nav jātērē “cietā” valūta, un ļoti daudzas vajadzības var apmierināt ar vietējo biznesu palīdzību, esot viens no saliedētākajiem un ekonomiski neatkarīgākajiem ciemiem Taizemē. Centrālās glabātavas lomu pilda seifs vietējā templī, un atbildīgais ir tempļa mūks.

Neilgi pēc tam, 2000. gadā, ieradās valdības pārstāvji un policija un pieprasīja paskaidrojumus, kāpēc ciems apdraud valsts naudas sistēmu. Uz kādu laiku nācās noiet pagrīdē. 2001. gadā kāds advokāts piedāvāja savu palīdzību, un izskaidrošanās ar valdību atkārtojās vēl dažas reizes, taču nekas ļauns nenotika, nevienu cietumā neielika. Beigās izrādījās, ka valdībai nepatika valūtas nosaukums, ciematnieki to nomainīja un tagad viņus neviens vairs netraucē, un ideja izplatās uz blakus ciemiem, kas arī taisa savas valūtas un citas norēķinu sistēmas.

Par lokālajām valūtām ir interesants rakstiņš Wikipēdijā. Viena no labāk pazīstamajām ir ASV bāzētās Liberty Dollar zelta un sudraba monētas, kuras pēc 2007. gada 14. novembra ASV valdības iebrukuma Liberty Dollar glabātuvēs un monētu konfiskācijām ir kļuvušas par ejošu preci e-bay izsolēs.

Liberty Dollar monētas

Par spīti valdības reidam, Liberty Dollar vēl dzīvo 2011. gada oktobris: Liberty Dollar vietne slēgta, Von Nothauss apsūdzēts un atzīts par vainīgu naudas viltošanā.

Vēl visā pasaulē ir vesela čupa ar virtuālajām valūtām, pat Ķīnā, taču tā ir atsevišķa tēma.

Kaut kas tāds derētu arī Latvijā tagad, kad samazina oficiālās naudas daudzumu apgrozībā, radot ekonomisko krīzi.