Egleskoka emuārs

Palasīju, ko raksta biedrs Ždanovs V. G., taas pats Ždanovs, par kura lekcijām redzes uzlabošanai rakstīju kaut kad iepriekš. Tad lūk, šoreiz viņš ir pievērsies zinātniskam izskaidrojumam par to, kāpēc sievietei nevajadzētu stāties pirmslaulību un ārlaulību dzimumsakaros. Galvenais pamatojums – telegonija eksistē.

Telegonija ir uzskats, ka sievietes, vai plašāk ņemot, mātītes pirmais (iespējams, arī vēlākie) dzimumpartneri ietekmē bērnu, kas dzimis vēlāk no kāda cita vīrieša vai tēviņa, tādējādi neviens vīrietis, kurš sievai nav bijis pirmais un vienīgais, nevar būt pilnīgi pārliecināts, ka tas ir simtprocentīgi viņa paša dēls. Netieši tas arī nozīmē, ka vienam bērnam var būt vairāki tēvi. Šāds uzskats eksistē jau kopš Aristoteļa laikiem, un eksperimentāli tika apgāzts jau 19./20. gs. mijā, par ko varam palasīties 1911. gada enciklopēdijā

Atgriežamies pie Ždanova. Tālāk viņš stāsta, ka ne jau velti senatnē cilvēki nicināja, izstūma no sabiedrības un nežēlīgi nogalināja “paklīdušas sievietes”, tādējādi “attītot tautu no izdzimteņu vairotājām”; viņš atsaucas arī uz Svētajiem rakstiem. Kā pierādījumu teorijas pareizībai min arī faktu, ka pārtikušās un normālās ģimenēs dzimuši bērni arī kādreiz kļūst par narkomāniem un noziedzniekiem, sevišķi pagātnē seksuāli izlaidīgām sievietēm.

Ždanova darbībai ir divas motivācijas, viena apzinātā un viena neapzinātā. Apzinātā ir tā, ka viņu personīgi satrauc krievu tautas deģenerācija un alkoholizācija, pret ko viņš arī cīnās, lasot lekcijas par veselīgu dzīvsveidu. Nekā nosodāma šeit nav, patiesībā pat visai slavējami, ja cilvēks rīkojas saskaņā ar savu pārliecību.

Taču kā āža kāja izlien otra, slēptā motivācija, kas visos laikos un vietās ir bijusi vienāda: tēviņu agresīva cīņa par resursiem un mātītēm, un vēlme mātītes kontrolēt, lai tās nepārotos ar citiem tēviņiem; tā ir universāla zīdītāju tēviņu, tajā skaitā arī cilvēku, uzvedība, kas noved pie patriarhālas sabiedrības izveides, kurā sievietēm ir ierobežotas dzimumtiesības, salīdzinājumā ar vīriešiem. Protams, ka Ždanovs, būdams inteliģents cilvēks, nevar atzīt, ka “man nepatīk, ka krievu sievietes guļ ar ārzemniekiem, un vispār vairāk kā vienu reizi izvēlas, ar ko pārgulēt un kas būs viņu bērnu tēvs”. Tādēļ arī savu nostāju intelektualizē, vēlamo pieņemdams par esošo, teorijas atbalstam minot tikai teoriju apstiprinošos faktus.

Beigu beigās, ja telegonija eksistē, no tā izriet vēl kāds sieviešu uzvedības variants, kas Ždanovam varētu nepatikt. Ja visi vīrieši, ar ko pārguļ sieviete, ietekmē viņas bērnu kvalitāti, tad jebkurai sieviete, kas vēlas gudru un labu bērnu, vajadzētu censties pārgulēt ar pēc iespējas lielāku skaitu visādā ziņā kvalitatīvu vīriešu, tādējādi gatavojot labu materiālu saviem bērniem. Protams, šāda telegonijas izmantošanas ideja Ždanovam nenāk ne prātā, saprotamu iemeslu dēļ