Ē. Čoders. Vai godājam Brīvības cīnītāju piemiņu?
Autors egleskoks @ 16. Feb 2012
Šis raksts ir Ērika Čodera skatījums uz finanšu kooperācijas stāvokli Latvijā un tās uzlabošanas iespējām. Pilnībā pievienojos idejai, ka mums ir jāveido sava, nebanku finanšu kooperācija, racionālāk apsaimniekojot savus brīvos līdzekļus un investējot tos savu tautiešu uzņēmumos, nevis ārvalstu korporācijās.
Vai godājam Brīvības cīnītāju piemiņu?
Daudzi nedomājot atbildēs – JĀ, jo 11. novembrī iededza svecītes, gāja lāpu gājienos, dziedāja Latvijas himnu un bija lepni par mūsu senču paveikto. Neaizmirsa piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes pie krūtīm un pacelt valsts karogu pie mājas. Un viņi bija patiesi.
BET kā ir ar tām vērtībām, kuru dēļ Latvijas dēli un meitas bija gatavi uz savas valsts neatkarības altāra ziedot dzīvības?
1920. gada 15. februārī, vēl nebija noklusušas Brīvības cīņas austrumu frontē, vēl sūrstēja nesadziedētās Lāčplēša dienas cīņās gūtās rētas un karavīra šinelis vēl nebija nomainīts pret zemnieka svārkiem vai amatnieka priekšautu, bet jau sanāca Vispārējais kooperatīvu pārstāvju kongress. Bija jārisina neatliekami un Latvijas valstij svarīgi jautājumi. Jāpanāk, lai latvietis ir ne tikai savas zemes saimnieks, bet ir arī noteicējs pār sava darba rezultātiem. Kādēļ šis jautājums viņiem šķita tik svarīgs?
Jau vairākus gadu desmitus vācu muižniecība visiem līdzekļiem cīnījās, lai nepieļautu latviešu saimniecisko apvienošanos. Kā Baltijas jūras viļņi, apskalojot krastu pie Jūrkalnes, grauž Latvijas zemi, tā Baltvācu krājkases, aizdodot naudu zemniekiem, tukšoja viņu klētis un laidarus. Aktīvi tām piepalīdzēja dažādi augļotāji. Tika aizliegta Krievijā pirmā krājaizdevu sabiedrība, ko veidoja Sodas pagasta zemnieki. Visi centieni apvienot vēlāko krājaizdevu sabiedrību un kooperatīvu finanšu resursus, atdūrās pret vācu un cariskās Krievijas ierēdņu pretdarbību. Darbs latvieti nebiedēja, bet princips – jo vairāk nopelnīsi, jo vairāk tiks atņems, radīja bezcerību. Jau pirms pirmā pasaules kara tūkstošiem latviešu saimniecību bija izpostītas un izputināts vairāku paaudžu darbs.
Latvijas valstij bija jākļūst par garantu tam, ka šādai attieksmei pret darba darītāju, pienācis gals. Lasīt pārējo ieraksta daļu »
Tagi: Ēriks Čoders, kredītu krājaizdevu sabiedrības, LKKSS
Tēmas Naudas lietas | 3 komentāri »
