Egleskoka emuārs

Šodien saņēmu kārtējo interneta krāpnieku (skameru) vēstuli. Nekas īpašs, taču šoreiz izskatās, ka vai nu tie džeki ironizē paši par sevi, vai arī viņiem vienalga, kā, ka tikai cilvēki uzķeras.

Vēstule, protams, angliski, un tās saturs ir apmēram šāds: Lasīt pārējo ieraksta daļu »

Bernards Medofs (Bernard Madoff)

Tehniski pareiza krāpšana, kā to īstenojis Bernards Medofs: vienkārši ģeniāli izdomāts piegājiens cilvēku krāpšanai, un darbojas vienmēr un visur. Īsumā, lai nebūtu daudz jāraksta:

1. Ja zodz, tad ar vērienu. Atgādina Hitlera ieteikumus melošanā: meliem ir jābūt tik lieliem, lai neviens ne iedomāties nevarētu, ka var tā melot. (Jeb vai tas bija Gēbelss?)

2. Ja vilto dokumentus un datus, tad jāizdomā pašam savi, nevis jāmēģina pielabot esošie. (Vai tāpēc, lai neuzrautos darījuma otrās puses auditā?)

3. Ja muļķo un krāp cilvēkus, tad ne jau visus. Noraidi daļu no gribētājiem, lai pārējie augsti novērtētu viņiem izrādīto godu tikt apkrāptiem un ne mirkli nešaubītos par Tavu godīgumu. Šis ir pats elegantākais un ciniskākais princips.

Būsim piesardzīgi. Ja šī shēma darbojas ar stipri naudīgiem, finanšu lietās izglītotiem cilvēkiem ASV, tad bail pat iedomāties, kādas shēmas un cik sekmīgi bīda politiķi gan tur, gan Latvijā. Un arī Starptautiskajā Valūtas Fondā, no kura aizņemamies naudu.

Varbūt ir vēl kāds izskaidrojums Bernarda rīcībai, loģiskāks par tīšu krāpšanu: viņš saprata, ka darbojoties ar svešu naudu, investēt reālā ekonomikā ir daudz riskantāk, nekā paplašināt biznesu uz jauno ieguldītāju rēķina, izmaksājot esošajiem. Drošāk ir veikt izmaksas pēc piramīdas principa, jo atdeve ir garantēta, uzlabojot reputāciju un veicinot biznesu. Tieši stabilie peļņas rādītāji vilināja daudzus ļoti bagātus un ietekmīgus cilvēkus, kuriem Medofs bija savējais. Tikai un vienīgi biznesa domāšana: visu nosaka peļņa jeb “everything that matters is bottom line”.

Un vēl. Ja kaut ko tiešām gribi paturēt noslēpumā, par to drīkst zināt tikai viens cilvēks: Tu pats.