Egleskoka emuārs

Mūs joprojām turpina biedēt ar globālās sasilšanas izraisītajiem draudiem cilvēcei, taču draudētāji aizmirst piebilst, ka šādas bažas ir jau vismaz 100 gadus senas, un joprojām nav piepildījušās. Jā, klimata izmiņas notiek, kā tas ir noticis jau miljoniem gadu, un cilvēka loma šai procesā ir stipri tuva nullei. Kāpēc, par to var palasīties šajā blogā.

Ne mazāk interesants ir jautājums, kāpēc kādam ir izdevīga panikas celšana par cilvēces drīzo bojāeju no karstuma vai aukstuma, vai abiem kopā?

Globālā sasilšana ir “globāla problēma”, tātad jārisina globāli. Ne jau velti problēma šādi nosaukta, lietojot vārdu “globāls”. Globālam risinājumam ir vajadzīgi globāla koordinācija un resursu mobilizācija, tādēļ rodas burvīgs iegansts uzlikt nodokli visiem un visam, kas jebkādā veidā izdala CO2, metānu un citas “briesmīgi kaitīgas” gāzes. Un ja kāda cilvēku grupa vai valsts atsakās ar savu maksājumu atbalstīt kopējo glābšanas pasākumu, ir ļoti labs iegansts vērsties pret tiem ar sankcijām vai par karu. Nedrīkst taču apdraudēt kopējo izdzīvošanu! Lūk, arī nauda.

Ir viens labs rakstiņš par Austrālijas govīm un aitām. Austrālijas lauksaimniecības ministrs izdomājis bīdīt pētījumus, lai iegūtu tehnoloģiju, kas darītu govju un aitu pirdienus un atraugas videi draudzīgākas, talkā ņemot arī ģenētisku modificēšanu. Klasisks valsts naudas šķērdēšanas piemērs. Tiesa, nedaudz skaidrākās galvas ierosina vairāk audzēt ķengurus, kuru zarnu trakts tik daudz gāzu neražo.

Ļoti iespējams, pēc gadiem desmit mums uztieps šādas ģenētiski modificētas govis, lai “cilvēces glābšanas vārdā” iegūtu vēl lielāku kontroli pār mūsu pārtikas ražošanu. Beigās iestāsies situācijā kā Dž. Rodāri “Sīpoliņā”, kad ļaudīm jāmaksā par lietu, kas līst, un gaisu, kuru tie elpo.