Egleskoka emuārs

CO2 daudzums atmosfērā patiešām nav cēlonis sasilšanai, vairāk sekas. Taču vispirms kontekstā svarīgā informācija.

Šorīt uzskrēju virsū blogam, kurā apspriež jaunākās Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Doma sekojoša: magnētiskais lauks ir mainījies spēcīgi un negaidīti, izraisot sensāciju pētošo zinātnieku vidū. Ko tas nozīmē praktiski, nevienam nav ne jausmas

Tāpat, cits blogs ziņo par izmaiņām jonosfērā – tā ir zemāka kā parasti. Arī nav nekādas saprašanas, kāpēc tā notiek un vai tam ir kāda nozīme.

No ģeoloģijas ir zināms, ka Zemes magnētiskais lauks ir mainījies reizi dažos simtos tūkstošos gadu, periods nav pārāk regulārs, taču vidēji ik pēc 200 tūkstošiem gadu.

Mēs zinām, ka lielāki magnēti ietekmē mazākus, pagriežot tos saskaņā ar savu, spēcīgāko lauku. Zemei ir magnētiskais lauks, un arī Saulei ir magnētiskais lauks, daudz spēcīgāks. Un tāpāt arī mūsu galaktikai, Piena Ceļam, ir savs magnētiskais lauks, daudz spēcīgāks nekā Saulei. Mainoties lielākajiem, mainās arī mazākie.

Nesen atklāts, ka Saules ietekmē Zeme “elpo”, ar ciklu deviņas dienas, un var uzskatīt, ka Zeme atrodas Saules atmosfēras augšējos slāņos. Ir arī cita informācija par Saules cikliskumu.

Tāpat ir zināms, ka ass, ap kuru griežas Zeme, nedaudz kūļājas, mainot Saules siltuma sadalījumu pa Zemes virsmu. Ar šo daļēji saistīti ir daudzi citi Zemes klimata cikli, piemēram, Milankoviča cikli.

Kosmosā kaut kas notiek, un mēs uz sava kosmiskā putekļa, saukta par Zemi, kaut ko no tā nedaudz novērojam, un mēģinām izdarīt secinājumus. Paiet daži gadi, rodas jauni novērojumi, un iepriekšējās teorijas sagrūst. Taču vismaz vienu vispārinājumu mēs varam izdarīt: ir daudz dažādu ciklu, kas savstarpēji pārklājas un veido šķietami haotisku ainu. Ja mēs zinātu tos visus, varētu precīzi prognozēt klimata izmaiņas daudzus gadus uz priekšu. Diemžēl mēs to apgalvot nevaram, tāpēc arī mūsu prognozes ir visnotaļ aptuvenas.

Augšminēto iemslu dēļ mēs nevaram viennozīmīgi apgalvot, ka klimata izmaiņu cēlonis ir cilvēka darbība. Varbūt kārtējais cikls? Vienīgais, ko tomēr varam apgalvot, ir – politiķiem šī tēma ir mīļa un kaut kādā veidā ļoti izdevīga. Iespējams, ir plāns tirgoties ar CO2 emisijas kvotām; varbūt kārtējais veids, kā ierobežot jaunattīstības valstu centienus attīstīties; vai gluži vienkārši, kārtējā uzmanības novēršana no būtiskām tēmām.

Ir pietiekoši daudz nopietnu cilvēku, kas nepiekrīt politiski korektajai tēzei, ka “cilvēks ir klimata izmaiņu cēlonis”. Un viņu argumenti vismaz mani pārliecina vairāk nekā politiķu demagoģiskie spriedelējumi un “tautas gudrība”, kas saucas “tā tas ir, jo visi tā saka”. Tiem, kam interesē, var iemest acis piemēram, diskusijā par globālo sasilšanu un Monktona viedoklī par “hokeja nūjas” temperatūras līkni: falsifikācija, kā arī 35 neērtas patiesības: kļūdas A. Gora filmā. Ja ļoti interesē rakties, un ir atbilstošas zināšanas, var lasīt www.climateaudit.org.

Tīri praktiskam un īsam ieskatam pietiek uzmest aci populārzinātniskai ģeogrāfiskai un paleontoloģiskai informācijai par iepriekšējiem miljoniem gadu, kas liek domāt, ka CO2 saturs atmosfērā ar temperatūru nav saistīts, vai arī sasilšana izraisa CO2 satura pieaugumu. Piemēram, krīta periodā (Mezozoja beigas), laikā no 145 līdz 65 mlj. gadu atpakaļ, vidējā temperatūra bija par 4 grādiem augstāka kā mūsdienās, atmosfērā bija pusotru reizi vairāk skābekļa un 6 reizes vairāk CO2 nekā 1700. gadā.  Temperatūras un CO2 svārstības Zemes attīstības vēsturē attēlotas šeit. Pat, ja arī šie dati nav precīzi, globālās sasilšanas cēloni tas nekādi neapstiprina.

Viss dabā ir saistīts. Cilvēks ir slinks, tāpat kā visa pārējā dzīvā daba. Arī intelektuāli slinks. Un tam ir jēga – nedrīkst tērēt enerģiju par velti. Un cilvēks ir iedomīgs, šī īpašība izriet no cilvēka kā bara dzīvnieka hierarhiskās dabas, un arī intelektuālā slinkuma. Cilvēkiem nepatīk, ka teorijas sagrūst, jo ir jāmaina savs pasaules skatījums un jāpiepūlas, pārvarot slinkumu un nolaižoties no iedomības mākoņiem. Daudzi to nespēj vai negrib izdarīt pat vienu reizi mūžā. Nenosodīsim viņus, jo tā patiešām ir ērtāk dzīvot. Un par cilvēku ērtībām sola gādāt politiķi