Egleskoka emuārs

Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr.

Vēzi varot ārstēt ar kaņepju ekstraktu

Autors egleskoks @ 23 decembris, 2009

Rick Simpson

Rick Simpson

Reiz Kanādā dzīvoja kāds cilvēks, vārdā Rickey Logan Simpson. 1997. gadā ieguva galvas traumu ar paliekošām sekām, kuras vajadzēja ārstēt ar zālēm. Un zālēm bija nelāgi blakusefekti. Padzirdējis par marihuānas (Cannabis indica, Indijas kaņepe) smēķēšanu ārstnieciskos nolūkos, Rikijs izmēģināja arī šo lietu, katru dienu izsmēķējot pa cigaretei. Galu galā, galvas trauma tika izārstēta, un zāļu blakusefekti arī. Viņa ārsts ieteica marihuānas smēķēšanu pārtraukt, un Rikijs sāka kaņepes audzēt pats, no tām ar vārīšanu iegūstot tetrahidrokanabinolu saturošu eļļu, ko arī lietoja smēķēšanas vietā.

Neilgi pēc tam viņam konstatēja bazālo šūnu audzēju, visbiežāk sastopamo ādas vēža veidu. Par spīti operācijām, tas turpināja attīstīties. Rikijs slimības skartās ādas vietas ierīvēja ar sevis iegūto kaņepju eļļu. Neilgā laikā visi vēža perēkļi pazuda. Rikijs izdarīja secinājumu, ka kaņepju eļļa ir daudz iedarbīgāka par smēķēšanu.

Nu viņš savu eļļu ieteica arī kaimiņiem, kuri tāpat kā viņš bija cilvēki gados ar dažām slimībām. Daudzas no šīm slimībām tika atvieglotas vai pat izārstētas, pat audzēji, ar vienu pilienu eļļas divas reizes dienā orāli vai ierīvējot.

No šī brīža, Rikijs sāka izplatīt ziņas par ārstēšanas metodi, rīkojot seminārus un dodot intervijas visiem, kas vēlas. Tad arī sākās dažādas problēmas ar varas iestādēm, kuras visādi centās šo cilvēku ietupināt, par spīti vismaz desmit izārstētu cilvēku un sešu diplomētu ārstu liecībām, kuras tiesas procesos nemaz netika izskatītas.

Pašlaik Rikijs Logans Simpsons uzturas Eiropā, Amsterdamā, kur turpina stāstīt savu stāstu un piedalās dažādos kaņepju legalizēšanas atbalsta pasākumos. Viņam ir sava interneta lappuse, www.phoenixtears.ca, kurā ir daudz interesantas informācijas, tajā skaitā instrukcijas, kā pagatavot kaņepju lakstu eļļu. Lejupielādei ir arī brīvi pieejama pilnmetrāžas filma “Run From The Cure” ar Simpsona stāstu. Ja viņš atgriezīsies Kanādā, viņam draud ieslodzījums cietumā, kur savos gados un bez savām zālēm būtu lemts ātrai nāvei.

Ir arī citi avoti, kas apstiprina kanabinoīdu ekstrakta lietderību ārstēšanā, piemēram, šis American College of Physicians publicētais raksts. Interneta plašumos var noteikti atrast vēl, taču katram ieteiktu izlasīt Džeka Herera (Jack Herer) grāmatu “The Emperor Wears No Clothes“, kurā stāstīts par kaņepju aizlieguma vēsturi ASV un tās politiskajiem motīviem. Grāmata ir par brīvu pieejama lasīšanai angļu valodā.

Starp citu, ir kāds izsmeļošs un plašs literatūras avots par kaņepju tēmu, monogrāfija uz 742 lappusēm, kura izdevējs ir European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Saucas “A cannabis reader: global issues and local experiences“, pilnu tekstu var brīvi lejupielādēt angļu valodā.

Klasiskajam argumentam “Ja jau tā ir taisnība par kaņepju ārstnieciskajām spējām, kāpēc to reti kurš izmanto?” ir tikpat klasiska atbilde: tāpēc, ka šīs zināšanas traucētu gūt peļņu ietekmīgiem cilvēkiem, veselai farmaceitisko uzņēmumu virknei, kas ražo patentētus pretvēža preparātus. Mūsdienās nauda ir viss, pat cilvēku veselību izsaka naudā. Tikai aizmirst piebilst, ka nopelnīto naudu mēs ļoti labi protams skaitīt, taču ziņas par ietaupīto tiek apkopotas reti kad un ar apšaubāmu precizitāti, ja vien tas neietilpst peļņas gūšanas plānos. Ko pacients ietaupa, to ārsti nenopelna. Labi, ne jau visi ārsti ir ierāvēji, un nopelna ne jau visu ietaupīto, bet tomēr, sistēmas galvenais dzinulis ir peļņa.

Liela daļa labu lietu un zināšanu neizmantošana ir noveļama uz klasisko stulbumu un nevēlēšanos zināt un iedziļināties. Klasisks piemērs Latvijas mērogā ir prof. A. Špata blogā publicētā sarakste ar dažādiem atbildīgiem ierēdņiem kaņepju audzēšanas sakarā, “Vai sējas kaņepes ir marihuāna?“.

Par tetrahidrokanabinola vēzi ārstējošajām īpašībām ir zināms vismaz kopš 1974. gada, kad pētījumus ASV veica Virdžīnijas Medicīnas koledžā. Neilgi pēc pētījumu beigām Narkotiku apkarošanas aģentūra (DEA) visus pētījumus apturēja, un liela daļa pētījumu materiālu tika iznīcināta. To pašu 2000. gadā atklāja spāņu zinātnieki, un atkal viss noklusa. Sīkāk var palasīt Marijuana cures cancer – US government has known since 1974.

Otrs klasisks piemērs laika sava stulbumam ir tā paša Rika Simpsona pieminētais Austroungārijas ārsts Ignats Semmelveiss, kurš 1847. gadā atklāja, ka dzemdētāju mirstību ar dzemdību drudzi var samazināt, ja pirms dzemdībām ārsti rokas dezinficē ar hlorkaļķu šķīdumu. Taču ārstu aprindās viņa ieteikums mazgāt rokas tika uzņemts ar klaju izsmieklu, jo tolaik visi uzskatīja, ka dzemdību drudža iemesls ir netīras zarnas, un šo problēmu novērš ar riktīgām klizmām. Semmelveiss nomira 1865. gadā, tā arī neko būtisku nepanācis, un ārsti turpināja izmantot operācijās tos pašus skalpeļus, ar kuriem studenti graizīja līķus.

Mana māte nomira no vēža pirms 25 gadiem. Žēl, ka toreiz nebija pieejama šāda informācija. Tomēr, iespējams, tas neko nebūtu mainījis, jo diagnostika bija novēlota.

Līdzīgi ieraksti

  • Nav līdzīgu ierakstu

5 komentāru ierakstam uz “Vēzi varot ārstēt ar kaņepju ekstraktu”

  1. Aija teica:

    Paldies par grāmatu! Pēdējā laikā info par kaņepi aktuāla, un re kā – tieši kāds pasniedz apkopotu info no vēstures :)

  2. admin teica:

    Prieks, ja noderēja :)

  3. ineta teica:

    Paldies par info.
    Oktobrī braucu uz Austrijas izstādi, lai palūkotos tieši par tēmu ‘kaņepes un medicīna”

  4. Danijel Ravic teica:

    kaņepju eļļa un materiālus, lai padarītu tos var atrast tīmekļa vietnē Mediccanna (www.mediccanna.com)

  5. Artūrs teica:

    Kā citām zālēm pret vēzi, šīm arī nav īsti darbības mehānisma skaidrojuma, tomēr tās palīdz, ja pārbaudām faktoloģiski , dzīvojot un audzējot kaņepes valstī, kurā tas nav aizliegts.
    Ja šie priekšnosacījumi nav izpildīti, tad profilaksei varam censties uzturēt savā ķermenī sārmainu vidi, kas pat no farmācijas lobija/akadēmiskās medicīnas nav noliedzams fakts. Tam noder lielākā daļa augļu un dārzeņu. Savukārt kaitē (rada skābu vidi organismā) gaļa un saldumi).
    Analizējot vēsturiskos datus par neatzītiem zinātniekiem un viņu likteņiem jāsecina, ka Tullio Simoncini teorija ir pārbaudes vērta, īpaši ņemot vērā akadēmiskās medicīnas neadekvāti aso reakciju uz viņa darbu (sīkāk latviski šeit: https://www.draugiem.lv/group/18379517/transfera-faktors-vesels-bez-zalem/?f_tid=5487761).
    No zinātniskā viedokļa skatoties, ja ir jāizvēlas vēža izraisītājs – sēne, ap kuru imūnsistēma pati uzceļ aizsargbarjeru, kā to apgalvo Simoncini, un šūnu mutācijas – derētu salīdzināt cilvēkus un dzīvniekus brīvā dabā: dzīvniekiem ēdienkarte nav mainījusies, bet cilvēki sākuši vairāk lietot gaļu un ‘rafinētā’ cukura un ‘mākslīgos’ saldumus (jāpiemin arī ĢMO un ķimikāliju piesātinātā pārtika). Mainoties pārtikai, mainās arī ķermeņa pH līmenis, līdz ar ko mainās arī saslimšanu un slimību statistika, un, protams, pieaug zāļu ražotāju peļņa, un, bez kara pieteikšanas, arī veselu cilvēku skaits un dzimstība.

Atstāt atbildi

* Nokopējiet paroli:

* Un ierakstiet to šajā laukā:

XHTML: Drīkst izmantot šādus tagus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

 
 
GoStats.com — Free hit counters
 
Hostings, virtuālo serveru noma, domēnu reģistrācija