Egleskoka emuārs

Runa ir par incidentu 2011. gada 19. decembrī, kad kinoseansa beigās viens 27 gadus vecs vīrietis nošauj otru, 42 gadus vecu vīrieti viņa meitas acu priekšā. Oficiālā versija ir konflikts par pārāk skaļu popkona tūtes čaukstināšanu, pēc tam kad seansa sākumā upuris aizrādījis šāvējam. Citāts no Очевидец: «В Forum Cinemas отца девочки застрелили за замечание»:

Одна из зрительниц рассказала kriminal.lv такую версию событий. Некий мужчина крупного телосложения, пришедший на сеанс с дамой и сидевший с ней в последнем ряду, во время просмотра фильма вел себя не особенно корректно: громко разговаривал и постоянно шуршал попкорном. Зал терпел. Но где-то в середине фильма ему очень тактично сделал замечание другой зритель – мужчина около 40 лет, который привел в кино дочку-подростка.

По словам свидетельницы, сидевшей со своим мужем через несколько мест от шумного зрителя, тот дождался конца сеанса и, неожиданно достав пистолет, с близкого расстояния (напомним – зал полон зрителей, в том числе детей) начал пальбу. Три выстрела попали мужчине в грудь, его дочь хулиган не тронул. В это время к нему подскочил один из мужчин, сидевших рядом, повалил его на пол и скрутил.

Lasīt arī Delfi.lv rakstu ‘Forum Cinemas’ novedis strīds par popkorna ēšanu.

Šajā notikumā un tā atspoguļojumā ir vērojamas vairākas dīvainības.

Pirmkārt, jau pats fakts, ka ikdienišķs konflikts beidzas ar fatālu fizisku izrēķināšanos. Šajā gadījumā šaušana ir, maigi izsakoties, pilnīgi neadekvāta konflikta situācijai. Protams, ja tik tiešām strīds ir bijis par popkorna čaukstināšanu, nevis tikai ārēji redzams iemesls kādam dziļākam konfliktam. Ja pie vainas ir tikai popkorns, tad atliek secināt, ka šāvējs ir bijis pilnīgi nojūdzies. Pat rūdīti bandīti, ja vien ir psihiski veseli, tomēr izvairās nogalināt vecākus viņu bērnu klātbūtnē.

Saskaņā ar dažiem no rakstiem, pēc notikušā, šāvējs esot vilcis arā telefonu un izsaucis ātro palīdzību, zvana laikā arī ticis klātesošo sagūstīts. Kāpēc šāvējs nemēģināja bēgt, lai izvairītos no atbildības? Acīmredzot saprata, ka tāpat taps noķerts, vai arī “atjēdzās” ko nodarījis un aukstasinīgi mēģināja mīkstināt nodarīto. Vai arī, notikušais bija kaut kādu iemeslu dēļ iestudēts, un bēgšana neietilpa scenārijā. Vai arī, cilvēks tik milzīgas lieluma mānijas pārņemts, ka uzskata savu rīcību par pilnībā attaisnojamu.

Treškārt, LETAS informācijā par aizturēto jau otrajā dienā pēc notikušā ir lasāmas šīs rindas (sekojoši, arī visos portālos, kas uz šo ziņu atsaucas):

“Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturētais ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants, kurš savulaik beidzis Policijas akadēmiju, taču mācījies tur civilā kārtā un nav bijis policists. Noziegumā lietotais ierocis bijis legālas izcelsmes.

Minētajam juristam šaujamieroču tēma varētu būt īpaši tuva, jo savulaik viņš mācību procesā pievērsies šaujamieroču aprites jomas pētīšanai. Vienā no saviem darbiem pirms vairākiem gadiem viņš bija paudis viedokli, ka Latvijā esot ierobežotas cilvēku tiesības izmatot pašus efektīvākos aizsardzības līdzekļus un daļa ierobežojumu, viņaprāt, esot neloģiski.

Pēc viņa domām, būtu jāatļauj pieredzējušiem šaujamieroču lietotājiem iegūt īpašumā automātiskos šaujamieročus. Tāpat pausts viedoklis, ka būtu jāatceļ pašaizsardzībā izmantojamo kalibru, glabājamo patronu un nēsājamo šaujamieroču skaita ierobežojumi, aizliegums nēsāt šaujamieročus ar patrontelpā ievietotu patronu, kā arī jāizslēdz šaujamieroča lietotāja pienākums mazināt kaitējumu uzbrucējam.

Aizturētais savās publikācijās bija paudis uzskatu, ka būtu jāatsakās no ieroču glabāšanas atļaujām un jāizsniedz tikai nēsāšanas atļaujas, kuras varētu neizsniegt tikai ļoti konkrētos gadījumos.”

Savdabīgi. Nekur netiek minēts šāvēja vārds, taču ļoti precīzi tiek norādīts viņa dzīves gājums, pēc kura nebūtu grūti izsecināt, kurš tieši cilvēks tas ir (nosauciet visus LU Juridiskās fakultātes doktorantus, kuri beiguši Policijas akadēmiju civilā kārtā). Tiek praktiski bāzts acīs, ka šāvējs ir bijis aktīvs aizstāvis katra cilvēka tiesībām iegādāties un nēsāt šaujamieročus, izglītots cilvēks un NAV bijis policists.

Varbūt varētu iegūt kaut vienu norādi uz šī cilvēka publikācijām? Būtu interesanti palasīt, jo paša lasīts tomēr ir kaut kas cits nekā dzirdēt atreferējumus.

(2011. g. 21. februārī: Tapis zināms, ka aizdomās turēto un apcietināto sauc Nikolajs Zikovs. No publikācijām, internetā ir atrodamas norādes tikai uz vienu, kas saucas “Šaujamieroču aprite un cilvēktiesību aizsardzība” un pieejama par maksu portālā Jurista Vārds, kā arī news.lv. Pārējās publikācijas ir veltītas parādu piedziņas tematikai, saskaņā ar kasjauns.lv rakstu. Savukārt nošautais saskaņā ar Dienas publicēto informāciju bijis Citadele Aktīvu un pasīvu pārvaldības nodaļas vadītājs un Resursu pārvaldības daļas vadītāja vietnieks Aigars Egle).

Turpmākie notikumi būs ļoti interesanti. Rietumos šādus gadījumus parasti izmanto, lai sagatavotu sabiedrisko domu jaunu likumu pieņemšanai, kas ierobežo šaujamieroču pieejamību plašām tautas masām. Bruņota tauta ir grūtāk pārvaldāma un drošāk protestē pret varas ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī spēj labāk pretoties iebrucējiem (atcerēsimies kaut vai Čečenijas konfliktu). Ļoti iespējams, ka tāpat notiks arī šoreiz. Latvijā un citur Austrumeiropā, salīdzinot ar lielu daļu veco ES dalībvalstu, ir samērā liberāli šaujamieroču iegādes noteikumi. Šis konkrētais gadījums taču ir tik piemērots sabiedrības viedokļa veidošanai, un vēl ņemot vērā tautas neapmierinātību ar valdību…

(2011. g. 21. februārī: Sākas notikuma izmantošana politiskiem nolūkiem. A. Borovkovs izsakās, ka stingrāk jākontrolē, kam izsniegt ieroci. Cik paredzami, vai ne? Šāvēja advokāti sāk traktēt realitāti savās interesēs, no “Dienas.lv”: Paziņojumu par notikušo pirmdien izplatījuši Zikova advokāti Vilis Sproģis un Andrejs Voroncovs, kuri N.Zikova rīcību nodēvējuši par “uzbrukuma atvairīšanu”. Jurists esot kļuvis “par nemotivētas agresijas upuri”. Kasjauns.lv parādās raksts, kurā ne tikai kritizēts pats Zikovs, bet arī negatīvā gaismā parādīta viņa interese par šaujamieroču likumdošanu. Tas jau velk uz sabiedriskā viedokļa formēšanas pasākumu).

Jā, starp citu – 2011. gada 13. februārī Šveicē izgāzās referendums, kuru bija ierosinājušas sieviešu tiesību aizstāvju grupas kopā ar baznīcu. Referendumā mēģināja ierobežot šveiciešu tiesības glabāt mājās automātiskos šaujamieročus pēc dienesta armijā un iegādāties jaunus. Pamatojums – esot pārāk daudz pašnāvību nošaujoties. Ir taču labāk, ja  šveiciešu pašnāvnieki indējas vai pakaras, izšķaidītas smadzenes taču ir tik nepatīkams skats, fui   Avots: Swiss overwhelmingly reject plan to tighten gun control in referendum.

Šaujamieroču iegādes un nēsāšanas ierobežojumi nemazina noziedzību: tāpēc jau noziedznieki ir noziedznieki, ka neievēro likumus. Būs vieglāt laupīt neapbruņotos likumpaklausīgos pilsoņus, un ar nažiem arī var bakstīties. Politiķus tas savukārt nesatrauc, jo par atbildi uz histēriskiem brēniecieniem ar prasību “kaut ko darīt” var atbildēt: jā, kaut kas ir darīts! Tas nekas, ka jēgas maz.

2011. g. 21. februārī: Mācībspēki izsakās, ka šāvējs esot bijis aktīvs un uzcītīgs students, savaldīgs un nosvērts. Tiesa, ar savām dīvainībām, pēc kursabiedru stāstītā. Intersanti, ka viņam esot bijušas grūtības ar doktora darba aizstāvēšanu, jo “tēma neesot bijusi vērtīga”, kā arī argumenti bijuši vienpusīgi. Tas jau nedaudz ož pēc “neatbilstības politkorektajam viedoklim”. Man šķiet, ka tēmai nav ne vainas, jo īpaši doktoranta intereses dēļ.

Ieroču tēma cilvēkiem vienmēr ir bijuši un būs ļoti aktuāla, jo skar iespēju realizēt varu un varas sadalījumu sabiedrībā, skumji ironiskā kārtā, pēc šajā rakstā apskatītā notikuma tēma pat ir kļuvusi pat ļoti aktuāla. Kā liecina vēsture, visas varas pirms “grožu pievilkšanas” parūpējas par šaujamieroču ierobežošanu varai pakļautajiem; tā ir bijis gan PSRS, gan Vācijā, gan pašlaik ASV, tā ir bijis gan ar šaujamieročiem, gan aukstajiem ieročiem vēl antīkajos laikos.

2011. gada 22. februāris. Runas par ieroču ierobežošanu un tamlīdzīgiem pasākumiem pieņemas spēkā. Ainārs Latkovskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju vadītājs, izsaka domu par likumu maiņu, padarot ieroču iegūšanas prcedūru vēl stingrāku. Arī pagaidām vēl ministres amatā esošā Mūrniece neiztiek bez tipiskā bļāviena par ierobežošanu, un uzdod Valsts policijas priekšniekam Artim Velšam nedēļas laikā sniegt priekšlikumus ieroču aprites kārtības uzlabošanai. Viss, kā pienākas regulējošā demokrātijā, tiek veidots sabiedriskais viedoklis bez diskusijas par būtību.