Naudas pēc Pirmā Pasaules kara
Autors egleskoks @ 21 decembris, 2008
6.-12. decembra “SestDienā” 24. lappusē neliels Egīla Zirņa rakstiņš par dažādajām papīra naudām, kas cirkulēja Latvijas teritorijā pēc cariskās Krievijas sabrukuma. Trīs lietas piesaistīja uzmanību:
1. Cilvēki ilgi saglabāja uzticību cara rubļiem. Droši vien tāpēc, ka tie bija segti ar zeltu. Piezīme 2012. gada 15. februārī: Zelta segumam nav nozīmes, jo cilvēki naudu turpina lietot gan paraduma pēc, gan tāpēc, ka nav alternatīvas; pat tad, ja teritoriju jau okupējis citas valsts karaspēks. To varēja novērot vācu okupācijas sākumā 1941. gadā.
2. Dažādie okupanti un pretošanās kustības centās ieviest savas naudas, pat Bermonts un Latgales partizānu pulks.
3. Savu naudu no 1915. gada izlaida arī Liepājas (apgrozībā līdz 1925. g.), Jelgavas (līdz 1931. g. 1. aprīlim bija samaināma pret latiem) un Ventspils pašvaldības.
Acīmredzot tolaik cilvēki daudz labāk nekā mūsdienās saprata, ka kontrolēt naudas sistēmu nozīmē kontrolēt ekonomiku. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc ekonomikas atjaunošana pēc kara postījumiem notika daudz ātrāk nekā otrās neatkarības sākumā pēc daudz mazākiem zaudējumiem?
