Latvijas interneta vide mainās, un ne uz labo pusi. Līdzīgi mainās arī publiskās izteiksmes stils. Arvien vairāk un vairāk cilvēku sāk aizmirst, vai arī nekad tā arī nav uzzinājuši, ko nozīmē racionāla diskusija, kad diskusijas dalībnieki cenšas viens otru pārliecināt, nevis apkarot. Racionāla diskusija ir argumentu sacensība, meklējot kopsaucēju vai patiesību, nevis personiski uzbrukumi oponentam.

Novērojams, ka cilvēki arvien ātrāk sāk pielietot personiskus apvainojumus pret tiem, kas viņiem nepiekrīt, tai skaitā publiskajā vidē, internetā un citos masu informācijas līdzekļos. It īpaši internetā, jo citos kanālos tā vai citādi pastāv iedarbīgāka moderācija (cito to sauc par cenzūru).

Viens no klasiskiem piemēriem ir Latvijā labi pazīstamā Kārļa Streipa komentāri savam rakstam portālā LSM.LV, kur žurnālists atļaujas nolaisties līdz personisku apvainojumu līmenim, pēc būtības tikai pats izmantojot un tādējādi pastiprinot to, ko sakās apkarojam – proti, neiecietību un aizspriedumus.

Raksts ir “Kārlis Streips: Iznīcība? Vai tiešām?”, adrese 2015.gada 31.maijā plkst 12:55 bija http://www.lsm.lv/lv/raksts/arpus-etera/karlis-streips-izniciba-vai-tiesam.a131635/. Aplūkots jautājums par kulturāli un pēc ādas krāsas atšķirīgu personu imigrāciju Latvijā. Protams, seko dažādi lasātāju komentāri, tai skaitā ļoti emocionāli, uz ko cienījamais (?) Streipa kungs atbild apmēram šādi (ekrāna attēls no komentāru daļas):

Streips iesaka komentētājam pamērcēt galvu sērskābē. Tolerances paraugs?

K.Streips apvaino komentētāju homofobijā, jo lasītājs esot rasists. Pilnīgi neloģisks secinājums.

Lasītājam labi redzams - tipisks "ad hominem" jeb pret personu vērsts uzbrukums. Atklāti nosauc komentētāju par idioti. Slikts tolerances piemērs, Streipa kungs. Pat ja komentētāja pati nav iecietības paraugs.

Kārlis Streips atkal apsaukājas. Taču pats smieklīgākais šeit ir komentētājs "nopietns", kas uzslavē Streipa "izturētību un pacietību". Ļoti neloģiski, taču saprotami, ja tas ir "trollis" ar uzdevumu atbalstīt K. Streipu.

Šādas “diskusijas” tiek pieļautas vienā no valsts kanāla portāliem, jo LSM.LV ir Latvijas Sabiedriskie Mediji. Ja vēl var diskutēt par to, ka vārda brīvības labad ir jāļauj izteikties arī dažādiem margināļiem, tai skaitā paužot savus aizspriedumus, tad žurnālists, kurš tiešajā ēterā apsaukājas ar LSM.LV komentētājiem, ir diezgan nelāgs gadījums un pagrimšanu veicinošs faktors. Zivs pūst no galvas.

Vērojama uzkrītoša stilistiska līdzība ar Krievijas masu informācijas līdzekļiem un tos pavadošajiem komentāriem un “diskusijām”. Šai ziņā K.Streipa piemērs ir spoguļattēls. Tas pats, tikai no otras puses.