Egleskoka emuārs

Vērojot aizvien dramatiskākos notikumus Eiropā, aizvien lielāku ES dalībvalstu suverenitātes ierobežošanu un pakļaušanu Briseles diktātam un aizvien lielāku nelegālo migrantu masveida invāziju, ir skaidrs, ka mierināšana, ka Latviju tas neskars, ir maldīga un ļoti bīstama ilūzija. Tagad jau tiek runāts par obligātu imigrantu kvotu, kas Latvijai nākotnē nozīmēs daudzus tūkstošus šādu imigrantu.

Ko ir devis 4. augusta pikets pie Ministru kabineta pret uzspiestajiem imigrantiem?

Pašapziņu mums pašiem. Jo mūsu bija daudz. Diskomfortu valdošajai koalīcijai un bezdzimtenes kosmopolītiem. Tādēļ, no vienas puses, sākās apzināta pret pasākumu, tā rīkotājiem un dalībniekiem vērsta melu kampaņa, no otras – valdošā koalīcija jutās spiesta sākt taisnoties par savu rīcību, dot solījumus rīkoties atbildīgāk, sākt diskusiju par iespējām stingrāk kontrolēt islāma ekstrēmistus, iespējamu parandžu nēsāšanas aizliegumu. Viņi taisnojas, jo baidās no tautas noskaņojuma, un vislabāk to var redzēt tieši masveida protesta akcijās. Jāatzīst, galveno tomēr nesasniedzām – uzspiestie pirmie 250 imigranti Latvijā tiks ievesti.

Pretpasākumi jāturpina jaunā līmenī

Neviens politiskais spēks Saeimā negrib un nespēj piedāvāt risinājumu, kā novērst radušos apdraudējumu. Risinājums var būt grozījumi Imigrācijas un Patvēruma likumos, kas novērstu jebkādas iespējas organizēti ievest imigrantus Latvijā. Sadarbībā ar juristu grupu šobrīd šādus grozījumus gatavojam. Kad tie tiks sagatavoti un juridiski noslīpēti, iniciatīva tiks iesniegta likumdevējiem.

Tālāk tiks izvēlēta situācijai atbilstošākā taktika. Primāri vērsīsimies pie likumdevēja, taču izskatīsim arī citus iespējamos risinājumus, ieskaitot likuma grozījumu virzīšanu tautas nobalsošanai (referendumam). Rīcības modelis būs atkarīgs no mūsu iespējām mobilizēt cilvēku atbalstu un līdzekļus tālākām darbībām.

Gājiens un koncerts PAR STINGRU IMIGRĀCIJAS LIKUMU! PRET UZSPIESTIEM IMIGRANTIEM!

4. augusta pikets pierādīja, ka spējam mobilizēties savas tautas aizstāvībai. Ir jāsper nākamais solis, tādēļ simboliskā datumā – 22.septembrī, Baltu vienības dienā, notiks protesta akcija – gājiens PRET IMIGRĀCIJU! Pulcēšanās gājienam Rīgā, Strēlnieku laukumā plkst. 18.00. Gājiens, kas virzīsies uz Brīvības pieminekli, sāksies plkst. 18.30.

Plkst. 19.00 pie Brīvības pieminekļa akcija turpināsies ar koncertu „Baltija ir mūsu!”. Tajā piedalīsies pazīstami patriotiski noskaņoti mūziķi un dziesminieki. Pasākumā iepazīstināsim ar izstrādātajiem Imigrācijas un Patvēruma likumu grozījumiem, kuru mērķis ir atbalstīt Latviju kā nacionālu valsti. Aicinām nebūt vienaldzīgiem un ar savu klātieni paust noraidījumu L. Straujumas un septiņu Latvijas amatpersonu (R. Vējoņa, E. Rinkēviča, J. Reira, R. Kozlovska, D. Melbārdes, U. Auguļa, A. Matīsa) slepeni, bez Saeimas apstiprinājuma pieņemtajam lēmumam piekrist trešo valstu imigrantu ievešanai Latvijā.

Argumenti pret imigrāciju ir nemainīgi – Latvijai jābūt nacionālai valstij!

Etnokulturālais aspekts. Vērojot, cik gausi notiek padomju laika iebraucēju integrēšanās Latvijā, nav ne mazāko šaubu, ka etniski, kulturāli un lingvistiski daudz svešāki iebraucēji faktiski neintegrēsies nemaz. To arī redzam Rietumeiropas valstīs, kur iebraucēji veido pašpietiekamas un noslēgtas kopienas, kurās vietējiem nav nekādas noteikšanas. Latvijas gadījumā tas būtu īpaši traģiski, jo padomju kolonizācijas laikā Latvijā izmitināto iebraucēju īpatsvars jau šobrīd ir lielākais ES. Tāpēc jauns svešiem etnosiem piederīgu imigrantu pieplūdums jau vidēja termiņa nākotnē latviešiem Latvijā varētu nozīmēt etnisku katastrofu.

Drošības aspekts. Neminot šeit daudzos traģiskos gadījumus dažādās Eiropas valstīs, kuros tieša loma bijusi islāmticīgiem imigrantiem, tai skaitā otras un trešās paaudzes iebraucējiem, vēlamies atgādināt kaut vai tikai Latvijas Drošības policijas paziņojumu par to, ka imigrantu uzņemšana rada papildu drošības riskus.

Maskējoties zem patvēruma meklētāju statusa, Latvijā var iekļūt dažādu teroristisku organizāciju kaujinieki. Par to liecina kaut vai fakts, ka katru 1000 ANO jau pārbaudītu bēgļu vidū Norvēģijas drošības dienesti vidēji atrod 10 ar islāmistu teroristiem saistītus cilvēkus.

Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka tūkstošiem kilometru garš ceļš maksā tūkstošiem eiro, kas ir ievērojama summa pat mums Latvijā. Ņemot vērā imigrantu izcelsmes valstu dzīves līmeni, ir skaidrs, ka šādu naudu vairumā gadījumu var atļauties tikai ar noziedzību saistītas personas.

Arī Rietumeiropas pieredze rāda, ka imigrantu skaita pieaugums būtiski palielina noziedzības līmeni, piemēram, Itālijā, kur imigrantu īpatsvars ir tikai 7%, viņu veikto izvarošanas noziegumu īpatsvars sasniedz 40%. Būtiski pieaug ar vardarbību un narkotikām saistītie noziegumi.

Nedrīkst aizmirst, ka imigranti ierodas no vietām, kur, valdot islāma reliģijas dogmatiem un nežēlīgiem sociālās vides apstākļiem, priekšstats par cilvēka dzīvības vērtību, īpašuma neaizskaramību un sievietes tiesībām ir izveidojies radikāli atšķirīgs no Latvijā pieņemtā.

Brīvprātīgi – piespiedu kārtā. Jautājumā par tik būtiskām pārmaiņām sabiedrības struktūrā un kultūrvidē, valdībai, pirmkārt, būtu jāvēršas pie tautas pēc tās pilnvarojuma. Tā kā tas netiek darīts, nav ne mazākās ticības apgalvojumiem par to, ka 250 imigrantu uzņemšana ir vienreizējs pasākums. Gluži otrādi – tas rada pārliecību, ka šis ir tikai sākums imigrantu plānveida izmitināšanai Latvijā.

Gan Eiropas komisijas (EK) priekšsēdis Junkers, gan EK ārlietu pārstāve Mogerīni arvien biežāk uzsver, ka nepieciešams izstrādāt un ES likumdošanas līmenī ieviest obligāto kvotu mehānismu nelegālo imigrantu pārdalei. Šādu problēmas pseidorisinājumu atbalsta arī ES spēcīgākās un ietekmīgākās valstis – Vācija un Francija.

Precedents atvērs vārtus, ko vēlāk var būt jau neiespējami aizvērt! Bieži tiek pieminēta solidaritāte ar pārējo ES, spēlēts uz dvēseles stīgām, piesaucot latviešu bēgļus pēc Otrā pasaules kara.

Tas ir nekorekti un melīgi – latviešu bēgļi bēga bailēs par dzīvību, viņi pat nesapņoja par jebkādu pabalstu saņemšanu, latviešu bēgļi neveidoja noslēgtas un pamatnācijai naidīgas kopienas, latviešu bēgļi deva savu ieguldījumu to valstu attīstībā, kurās tie apmetās, vienmēr ar cieņu un pietāti izturoties pret savu mītnes zemi un tās paražām!

Mēs varam savu iespēju robežās sniegt ieguldījumu palīdzībā reāliem bēgļiem, piedaloties, piemēram, bēgļu nometņu celtniecībā drošās Āfrikas valstīs, bet Latvijai nav pienākuma piedalīties kolektīvā etnokulturālā pašnāvībā!

Aicinām visus būt atsaucīgiem un aktīvi piedalīties 22. septembra pasākumos – gājienā un koncertā. Jo vairāk mūsu būs, jo vairāk mūsu nacionālo interešu iztirgotāji būs spiesti pierauties un jo lielāka pārliecība par saviem spēkiem un iespējām uzvarēt radīsies aktīvajiem cilvēkiem un juristiem, kas mēģina likumdošanas ceļā pasargāt Latviju no masu imigrācijas nestā posta un nelaimēm.