Komentāri iekš: Krājbankas notikums – loģiskas sekas globalizācijai

No: egleskoks

egleskoks — Tue, 20 Dec 2011 19:36:21 +0000

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pēc teritorijas un droši vien arī pēc iedzīvotāju skaita. Tīri bioloģiski, tur ir arī vislielākā cilvēku ģenētiskā daudzveidība. Tāpat, arī kultūras daudzveidība ir pietiekoši liela, tāpēc apgalvot, ka cilvēki pēc mentalitātes neatšķiras, ir visai riskanti. Pārāk plašs vispārinājums. Zimbabvē arī ir stabila, diktatoriska, centralizēta valdība, jau kuro gadu ir hiperinflācija. Cilvēki dzīvo pusbadā. Vai labāk, kā Somālijā? Nevaram zināt.

Te nu mēs nonākam pie jautājuma par taisnīgumu. Saprotams, mēs paši uzskatām, ka vienmēr spētu sodīt taisnīgi, jo darītu to saskaņā ar savu vērtību sistēmu. Jebkurā kultūrā ir vismaz dažas vērtības, kas vairumam ir kopējas. Acīmredzot, arī taisnīguma izpratne ir atkarīga no kultūras, no dominējošās vērtību sistēmas.

Par atriebību. Tagad arī nekas nepasargā cilvēkus no savstarpējas atriebības. Vienīgā atšķirība, ka atriebība parasti nenotiek vardarbīgi. Tai tiek izmantoti likumi, atriebība tiek īstenota ar tiesu sistēmas palīdzību. Vai tāpēc tā nav atriebība?

Centrālās bankas formāli ir neatkarīgas no valsts varas, taču faktiski, valsts vara ir saaugusi ar centrālajām bankām. Dažviet pat galvenais šai pārī ir tieši centrālā banka. Papīra naudas emitentam ir milzīga vara, konkrēti, bremzēt vai veicināt ekonomiku, un iznīcināt iedzīvotāju ietaupījumus ar inflācijas palīdzību. Pēdējais ir ļoti noderīgs kara gadījumā, kad valstij vajadzīgi visi iespējamie resursi. Tāpēc zelta standarts tika ziedots kara vajadzībām, no tā atteicās pēc 1. pasaules kara. Rezultātā valsts vara tikai koncentrēta un dabūjām otro pasaules karu. Tas ir ļoti interesants, taču šim ierakstam pārāk plašs jautājums.

Redzi, kā Tu saki, valsts var kontrolēt iedzīvotājus ar armiju, policiju un nodokļiem. Kā iedzīvotāji var līdzsvarot valsts kontroli? Ne ar vienu no šiem trijiem līdzekļiem, tāpēc līdzsvars nobīdās par sliktu iedzīvotājiem. Valsts tērē naudu, kuras ievākšanai piegriež skrūves. Loģiskais noslēgums ir tirānija. Ja cilvēkiem ir, kur bēgt, tāda valsts beidz pastāvēt.

No: Karuna

Karuna — Mon, 12 Dec 2011 11:43:51 +0000

> Somālijā notiekošais ir atkarīgs arī no kultūras.

Kultūra vai nē, bet pat nabadzīgas Āfrikas valstis ar stabilu valdību dzīvo labāk, lai gan cilvēki pēc savas mentalitātes jau daudz neatšķiras.

> Sodīt var jebkurš jebkuru, ne tikai valsts pilsoni.

Jā, protams. Tikai diez vai cilvēku kultūra ir pietiekami augsta, lai tiešām sodītu taisnīgi. Valsts ir vajadzīga ne tikai lai sodītu, bet arī pasargātu iedzīvotājus no atriebības savā starpā.

> Viņa tika atmesta, jo traucēja valstij centralizēt kontroli par pilsoņiem.

Muļķības. Centrālās bankas bieži ir neatkarīgas un nemaz nav valsts kontrolē. Valsts var kontrolēt iedzīvotājus ar armiju, policiju un nodokļiem. Zelta standards padarīja ekonomiku ļoti neelastīgu un nespējīgu novērst dažādas krīzes.

No: egleskoks

egleskoks — Mon, 12 Dec 2011 11:02:01 +0000

>> Var gan. Somālija.
Somālijā notiekošais ir atkarīgs arī no kultūras. Tāpēc tiešām, nevar zināt.

>>Kas ir pilnīgs pretstats pašregulācijai. Kas bija jāpierāda.
Nav gan pilnīgs pretstats. Sodīt var jebkurš jebkuru, ne tikai valsts pilsoni. Jautājums ir par pieņemamību sabiedrības acīs.

>>bet visi pārējie ieteikumi ir praksē izrādījušies vēl sliktāki.
Mini piemērus. Nezinu nevienu daudzmaz lielu un sliktu piemēru…

>>nauda, kas piesaistīta zeltam, nedarbojās kā nākas, tāpēc tika atmesta.
Viņa tika atmesta, jo traucēja valstij centralizēt kontroli par pilsoņiem. “Kā nākas” ir jāsaprot mērķa kontekstā.

No: Karuna

Karuna — Sun, 11 Dec 2011 10:49:33 +0000

Skatos, ka diskusija jau aizgājusi diez gan filozofiskos toņos. Nu tad piemetīšu vēl 2 santīmus:

>> Nu nevar zināt, kā būs neregulētā tirgū.

Var gan. Somālija.

>> To var risināt visādi: ar sodu pastiprināšanu par krāpšanu

Kas ir pilnīgs pretstats pašregulācijai. Kas bija jāpierāda.

Viss pārējais teiktas ir tikai minējumi bez jebkādas empīriskas bāzes. Esošā fianšu sistēma nav perfekta un gribētos labāku, bet visi pārējie ieteikumi ir praksē izrādījušies vēl sliktāki. Arī BitCoin savā būtībā neatšķiras no zelta standarta (tikai elektroniskā variantā) un nauda, kas piesaistīta zeltam, nedarbojās kā nākas, tāpēc tika atmesta.

No: egleskoks

egleskoks — Fri, 09 Dec 2011 21:58:26 +0000

Dronam: Tieši tā, mēs nevaram apgalvot, ka viss, ko zinām, ir viss, ko vien iespējams uzzināt. Gandrīz viss, ko cilvēks iecerējis, viņam ir izdevies, pat lidot. Nosacījums – vispirms jānotic, ka tas ir iespējams, citādi darbība nesekos. Katram tiek pēc viņa ticības

No: drons

drons — Thu, 08 Dec 2011 13:29:22 +0000

“Taču aktīvākie parasti ir tie, kas ignorē spēles noteikumus un konkurences cīņā tas viņam sniedz dažādas priekšrocības attiecībā pret tiem, kas ievēro noteikumus.”

Tapēc vajadzētu veidot spēles noteikumus tā, lai vadošā nebūtu “konkurences cīņa” un priekšrocības būtu tiem kas spēlē kopā, ne? :]

Proti, tas ko gribu teikt ir tas ka nevajag visam vilkt pāri krustu ar tekstu “tā jau kārtējā nereālā utopija”.
Mūsdienās tehnoloģijas ļauj cilvēkiem komunicēt un sadarboties bezgala daudz reižu ātrāk un efektīvāk kā jebkad agrāk.
Man šķiet šim faktam ir milzīgs potenciāls apgriezt pasauli kājām gaisā. Kas tieši tur sanāks ir mūsu ziņā.

No: egleskoks

egleskoks — Thu, 08 Dec 2011 10:03:40 +0000

Kas tieši nepielec? Atkal nekonkrēta kritika. Parasti cilvēki reaģē emocionāli tad, kad tiek aizskārta kāda no viņu pamatvērtībām, bieži pat neapzināta. Zemapziņa reaģē ar pamudinājumu darbībai, kuras cēloni apziņa nespēj loģiski izskaidrot.

No: Vientiesis

Vientiesis — Wed, 07 Dec 2011 16:40:31 +0000

Egleskok, tev tomēr nepielec. Tas jebkādu diskusiju padara bezjēdzīgu.

No: egleskoks

egleskoks — Wed, 07 Dec 2011 12:34:41 +0000

Tieši tā, tas nenozīmē, ka būtu jāpadodas. Ir liela atšķirība starp apgalvojumu, ka cilvēka daba ir ļauna, un apgalvojumu, ka cilvēka daba ir laba. Patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu, proti – cilvēks nav ne labs, ne ļauns no dzimšanas, taču ļoti pielāgoties spējīgs, tai skaitā sev un sev līdzīgajiem.
Ja mēs ticam cilvēka ļaunumam kā nemaināmam faktam, šī ticība mūs rosina pielāgoties esošajam ļaunumam un “spēlēt pēc noteikumiem”, jo neko taču mainīt nevar. Turpretī, ja ticam kaut vai tam, ka cilvēks ir spējīgs uz visu ko, tad jāatzīst, ka “uz visu ko” ietilpst arī daudzas labas lietas, attiecīgi ir iespēja mainīties pašiem un mainīt citus.
Runājot par sabiedrības pašregulāciju, pašreiz tā īsti nestrādā, jo valda maldīgā ideja, ka valsts spēj par cilvēkiem rūpēties tikpat labi vai labāk, kā tie paši par sevi. Tik tiešām, ir daļa cilvēku, kas neievēro spēles noteikumus un spēlē kā izdevīgāk. Risinājums ir nevis ieviest jaunus ierobežojumus, kurus likumpārkāpēji tāpat neievēros, bet atcelt ierobežojumus, kuru pārkāpšana tiem dod priekšrocības. Proti, velnu apkarot ar velnu. Šis princips ir ekonomiskās konkurences pamatā, un darbojas visai labi.
Cilvēka dabas stūrakmens ir spēja pārkāpt iedzimtos uzvedības stereotipus, ko sauc arī par instinktiem. Taču tam ir sava cena – jo biežāk un spēcīgāk to dara, jo lielāka spriedze, iekšējais konflikts starp dzīvniecisko un saprātīgo daļu. Ne velti tie, kuri uzskata cilvēkus par pēdējiem neliešiem, jūtas ne visai omulīgi – acīmredzot dzīvnieciskā daļa nevēlas mūžīgu karu ar sugas brāļiem.
Protams, ir viena daļa cilvēku, kas nevēlas vai neprot sadarboties ar citiem tā, lai tas notiktu savstarpēji izdevīgi, kaut kādā mērā. Lēš, ka sociopātu proporcija ir apmēram 5%, un to skaits laika gaitā nepieaug un nemazinās. Vai tāpēc jāuzskata, ka visi ir slikti? Droši vien nē.

No: Vientiesis

Vientiesis — Tue, 06 Dec 2011 22:59:46 +0000

Populācija vienmēr sastāvēs no dažādu sociālo lomu pārstāvjiem. Taču aktīvākie parasti ir tie, kas ignorē spēles noteikumus un konkurences cīņā tas viņam sniedz dažādas priekšrocības attiecībā pret tiem, kas ievēro noteikumus. Vienmēr būs kāds, kas uzskatīs, ka uz viņu spēles noteikumi neattiecas un viņi būs kādu soli priekšā godīgajiem spēlētājiem.
“savulaik pašsaprotamas lietas kā verdzība, rasisms un dzimumnevienlīdzība ir lielā mērā “izdzēstas” no “cilvēku dabas” daudzās mūsdienu sabiedrībās”. Vai tiešām? Es teiktu, ka politkorekti, un bieži vien tikai formāli un ārišķīgi, paslaucītas zem gultas, lai nerēgojas acīs. Nemaz nevajag Staļinu, pietiek ar sīku čigāniņu no Ventspils, lai cilvēki bariem aplaudētu neģēlim un viņa sludinātajām idejām. Līdzīgi kā sabiedrība un tajā dominējošās vertības, mainās arī verdzības un diskriminācijas formas. Tas, protams, nenozīmē, ka būtu jāpadodas.