“Zikovs, lai cik arī stulbi, ir rīkojies saskaņā ar sevis sludināto principu par maksimāla kaitējuma nodarīšanu uzbrucējam.” -> Nu un Zikovs tad arī kalpos par spilgtu pierādījumu tam, ka cilvēkiem, kuri dzīvo ar šādu principu, ir vieta cietumā uz daudziem gadiem.

“Nebēgšana pēc nodarītā arī iekļaujas Zikova uzcītīgā studenta un paraugskolēna tēlā: rīkoties saskaņā ar likumu, ne jau velti viņš ir jurists.” -> Viņam vienkārši nepieleca, ka pastrādājis noziegumu. Vispār pēc citu liecībām viņš tomēr esot grasījies doties prom pēc ātrās palīdzības sazvanīšanas.

Iedomāšanās upura vietā nav racionāls arguments, lai arī varbūt tas ir emocionāls. Ja tomēr iedomājos sevi upura vietā, tad šo situāciju risinātu visdrīzāk, nekā nereaģējot. Cik atceros, kino vienmēr ir pietiekoši liels troksnis, lai popkorna graušana mani netraucētu. Vai arī vienkārši pārsēstos, ja būtu brīva vieta un aizrādījumi nelīdzētu. Katrā ziņā rokas jau nu nepalaistu – vārdi vai popkorna čabēšana ir tikai skaņas.

Tu laikam domā, ka es attaisnoju kādu no pusēm Nekā, vienkārši pasaule nav melnbalta.