…

In California possibly man (1) being can tint a corporation..

Bet ir arī pozitīvi piemēri no kā pamācīties, piem., zemnieku saimniecību kooperatīvi, kas cīnās ar pārstrādātāju un tirgotāju cenu diktātu. Ja nemaldos, tad Cēsu rajonā esošais kooperatīvs pat gatavojas iegādāties piena pārstrādes iekārtas, kas veicinātu viņu neatkarību un konkurētspēju. Malači! Pārstrādātāji, protams, bāž sprunguļus riteņos. Tā jau saka, ka alkatība un slinkums ir galvenais dzinējspēkas tam, ko mēs dēvējam par progresu.

Atkal un atkal par tiem nodokļiem – nemaksāt tos nozīmē darīt to pašu un būt līdzvērtīgam tiem pašiem lamātajiem valsts apzadzējiem andrīšiem, aivariņiem un aināriņiem. Ja nemaksā nodokļus – tad nav arī nekādu tiesību lamāt valdību, slikto sociālo, medicīnisko aprūpi, utt. – par šiem pakalpojumiem nav samaksāts un tie nepienākas. Punkts.

Esmu dzirdējis domu, ka nodokļus varētu atcelt vispār un ieviest maksas pakalpojumus. Tā būtu funkciju decentralizācija, kam sekotu administratīvo izmaksu pieaugums. Turklāt daudzas funkcijas no biznesa viedokļa pašas sevi atpelnīt nevar. Tāpēc tās arī finansē no dažādiem nodokļu ieņēmumiem, PVN, akcīze, u.c.. Un visbeidzot – ja jau šī ir tik ģeniāla ideja, kāpēc neviens to nav mēģinājis ieviest?

Ir saprātīgi nodot daļu funkciju privātajam biznesam, bet ne visu.

Miglas pūšana iespējama tad, ja ir kam to pūst. Lielākā problēma nav visdādi andrīši, aivariņi un aināriņi, kas raujas pie varas, lai apzagtu valsti un melotu tās iedzīvotājiem. Tādi vienmēr ir bijuši, ir un būs. Problēma ir tie paši nodokļu maksātāji, kas akceptē un seko “visi jau zog”, “kurš tad maksā nodokļus”, “ja es varētu es arī zagtu”, utt.. Viņi ir tie, kas cītīgi balso par to, lai ceļi būtu 2x dārgāki nekā Lietuvā un 2x sliktāki, viņi balso par mazām pensijām, augstiem nodokļiem, negodīgu konkurenci, korupciju, kontrabandu, nodokļu nemaksāšanu. Te nu ir tā Tevis minētā atgriezeniskā saite ar varu. Ļautiņi zina, ka konkrētais politiķis zog, bet cer, “ka viņš padalīsies ar citiem “, t.i. ar viņiem un balso par viņiem. Vai arī seko citiem tikpat amorāliem un absurdiem mītiem – “viņš jau ir sazadzies, viņam pietiek, tagad viņš strādās valsts labā”.

Man liekas, ka viņi ir pelnījuši to, par ko viņi balso – sliktus ceļus, mazas pensijas, korupciju, sliktu un dārgu medicīnisko un sociālo aprūpi, t.i. pliku pakaļu.

Diemžēl arī citi ir spiesti dzert no tā paša biķera.

Šādā situācijā neredzu iespēju samesties ar kaimiņiem kopā un finansēt kaut ko. Lielus projektus mazai cilvēku grupai pavilkt ir problemātiski – nepieciešama pienākumu un funkciju sadale – tātad organizācija, nepieciešams finansējums u.c. resursi. Lielāka grupa – tas būs tas pats esošās valsts modelis mazākā mērogā ar visām no tā izrietošajām sekām – zagšanu, čomu un siles fenomeniem.

Labprātīga nevis piespiedu nodokļu iemaksa – tas jau skan pēc utopijas. Vienā teikumā Tu apgalvo, ka cilvēki ir gana stulbi, lai mēģinātu izprast varas rīcību un pārāk pasīvi, lai savu konstitucionālo tiesību robežās to ietkmētu. Bet nākošajā teikumā skan apgalvojums, ka viņi varētu būt pietiekoši saprātīgi, lai kopējas ilgtermiņa un īstermiņa labkljības vārdā LABPRĀTĪGI no savas kabatas finansētu kādu projektu. N-tie piemēri iz dzīves – ja jau vienas mājas iedzīvotāji nevar vienoties par apsaimniekotāja, kurš tikai ieksē naudu, bet pretī neko nedod, nomaiņu, tad kā viņi spēs vienoties par kaut ko nopietnāku? Ja cilvēkiem ir iespēja par saprātīgu cenu izpirkt gruntsgabalu, uz kura atrodas viņu daudzdzīvokļu ēka, tādejādi likvidējot ikmēneša zemes nomas izmaksu pozīcju, bet viņi nespēj saskatīt šo acīmredzamo ilgtermiņa ieguvumu un vienoties par to, tad par kādu savstarpēju uzticībi te var runāt?

Problēma jau nav organizāciju vai pārvaldes modeļos, problēma ir cilvēkos, kas tos realizē. Un ne jau tikai pie varas esošajos, bet arī tajos, kas viņus tur ieceļ – demokrātiskajā vairākumā.

Tas arī pēc būtības nozīmē nodokļu nemaksāšanu: kopējā labuma projektu apmaksā labuma guvēji tieši un labprātīgi, nevis piespiedu kārtā ar starpnieku palīdzību.

Par izkonkurēšanu. To drīzāk vajadzētu saukt par iznīcināšanu. Ja lielā valstī dzīvot būtu labāk, visi savvaļas kopienas locekļi paši saskrietu dzīvot valstī.

Pamatproblēma tātad ir sekojoša: kā nodrošināt efektīvu kontroli pār nodokļu izlietojumu? Pašreizējā situācijā, kad nodokļu maksātājiem nav ne saprašanas, ne iespējas to izdarīt, situācija nekādā veidā neuzlabosies, tieši otrādi – tiks zagts vēl vairāk, jo pie kopējās haļavas siles vienmēr valda konkurence.

Tāpēc arī manā skatījumā vienīgā iespēja ir nemaksāt nodokļus, tā ir pašlaik vienīgā pieejamā zagļu ietekmēšanas metode.

Bet dabisko vēlmi parazitēt nevajag izmantot kā argumentu jebkādas kooperācijas pārtraukšanai. To vajag maksimāli ierobežot. (Arī 100-200 cilv. kopienā atradīsies kāds parazīts.)

“ja bez nodokļu maksāšanas spēj dzīvot katrs atsevišķi, kā to parāda neskaitāmi cilvēki, kas dzīvo nomaļās vietās, tātad to spēj arī visi kopā” – ja es izdzeru 5ml šņabja, tad man nekas slikts nenotiek, tātad es varu izdzert 500ml un rezultāts būs tāds pats.
Vai tiešām?
Paielinoties sistēmas locekļu skaitam nenozīmē, ka izmaiņas ir tikai kvantitatīvas (citātā minētais siloģisms liek domāt, ka nenotiek pat kvantitatīvas izmaiņas). Palielinās arī savstarpēji iespējamo saišu, struktūru, utt. skaits – tātad kvalitatīvas izmaiņas.

P.S. Latvijā noteikti atradīsies ļaudis, kas vēlētos dzīvot “nomaļi”, “pie dabas”, “zaļi”, utt.. Žurnāla Ir vienā no numuriem bija intervija ar šādu entuziastu. Tas būtu interesants sociāls eksperiments, ja apvienotos līdzīgi domājošu ļaužu grupa un nodibinātu “nomaļu” komūnu.

Un vai vēsturiski jau nav apstiprinājies, ka šādas nesarežģītas un, Grrr minēto iemeslu dēļ, primitīvas kopienas izkonkurēja komplicētākas sabiedrības? Kā pretargumentu sevis teiktajam varētu minēt Amišu kopiena ASV, bet ja dzīves kvalitātes neatņemama sastāvdaļa ir tehnoloģiju sniegtās ērtības, tad arī tas neder.

Nevēlos ieslīgt neauglīgās diskusijās par anarhisma vairāk vai mazāk labvēlīgājiem modeļiem (komūnas, kopienas, utt), bet atļaušos aizrādīt, ka mūsdienu dzīvē mums ļoti labu tiešu dzīves kvalitāti uzlabojošu labumu nes tas, ka eksistē ražošana un tehnoloģijas, kuras visas prasa zināmu cilvēku un viņu spēju koncentrāciju.

Ar 200 cilvēku kopienām nepietiks, lai uztaisīstu un darbinātu rūpnīcu, kas ražos tehniku, ar kuru tu raksti savu blogu, nedz arī rūpnīcu, kas iegūst un pārstrādā visu to kaudzi ar izejvielām šai pašai tehnikai. Tas pats ar farmāciju, zālēm, medicīniskajām iekārtām. Tas pats ar zinātni kā tādu un dažādiem atklājumiem — nevar 1 vai 2 džeki no 200 sēdēt kopienā, urbināt degunu un izgudrot jaunas pretvēža zāles, pat ja viņam ir IQ lielāks kā Einšteinam. Tam visam vajag VIDI.

Atsakoties no urbānās vides un no pietiekamas cilvēku koncentrācijas, tu iegūsi nevis kaudzi ar idillistiskām pa visu pasauli izmētātām 200cilvēku Arkādijām, bet gan Fallout:next generation — ar vai bez pirms tam notikuša atomkara.

Nodokļi ar dzīves kvalitāti saistās vienā acīmredzamā veidā. To prasmīga izlietošana kopienas (lai vai cik lielas) vajadzību risināšanai nedaudz uzlabo vai uztur noteiktā līmenī visu kopienas locekļu dzīves kvalitāti.

Lūk, piemērs. Viss ir noticis pēc tava prāta. Mēs dzīvojam 200 cilvēku kopienās, nodokļus nemaksājam, apkārt pat nez kāpēc vēl nesiro bandīti (ne policijas, ne armijas ta nav — tās abas uztur no nodokļiem), gribam viens pie otra ciemoties. Vajag ielas un ceļus. Loģiski spriežot, man konkrēti nevajag visus ceļus,kas kopienā varētu būt no 1 cilvēka pie otra. Man vajag tikai manus ceļus — līdz maiznīcai, līdz avīžbūdai, ja tādas vēl iznāks, līdz darbam, pieņemsim. Nu varbūt vēl līdz pāris draugiem. Pašam man tādus ceļus uztaisīt sanāk par dārgu. Un ko darīt, ja man pēkšņi ievajagās uz citu darbavietu, vai es iepazīstos ar citu komūnistu, vai nedod dies, slimnīcu? Un ko darīt, ja manai mammai, kura dzīvo savā kopienas teritorijā esošajā mājā, arī vajag ceļu uz līdzīgām, bet citām vietām? Pilnīgi loģiski sanāk, ka mēs kopienas cilvēki sametamies un uzcērtam ceļus visiem — lai tad varam braukt no kurienes vajag uz kurieni vajag, un vēl maksājam noteiktu summu gadā, lai to uzturētu. Tas pats ceļu nodoklis vien sanāk.