Bet par brīvību un taisnīgumu varētu piebilst vēl vismaz divas lietas. Vispirms par terminiem, tam, ko latviešu valodā sauc par brīvību, angļu valodā atbilst divi vārdi, “freedom” un “liberty”. “Freedom” ir indivīda brīvība, kas vienmēr ir relatīva, fizikas likumu un karmabandhas saišu ierobežota, bet “liberty” ir Apgaismības laika politiskais ideāls (un ar to saistītā revolūciju perioda lāsts), kas apzīmē sabiedrības brīvību no apspiestības un netaisnības.

Otra lieta ir anekdote par čukču, kurš, no Maskavas atgriezies, stāsta saviem ciltsbrāļiem: “Jūs ziniet to lozungu ‘Visu cilvēkam?’ Es to cilvēku redzēju.” Jo vairāk brīvības (“freedom”) ir vienam cilvēkam, jo mazāk ir citiem, un palaikam brīvības vārdā veikta revolūcija pārmērīgi sekojot kādai dogmai noved pie vēl lielākas apspiestības. Albēra Kamī grāmatā “Dumpīgais cilvēks” tas ir labi izvērtēts, viņš spriež arī ka ideāla brīvība un ideāls taisnīgums ir savstarpēji nesamierināmi pretrunīgas lietas, un beigās secina, ka dumpis pret apspiestību ir vajadzīgs, taču tam ir pašam priekš sevis jāprot atrast mērs, robežas.