<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
		>
<channel>
	<title>Komentāri iekš: Akcīzes nodoklis cukuram un sālij?</title>
	<atom:link href="http://egleskoks.lv/2009/11/akcizes-nodoklis-cukuram-un-salij/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://egleskoks.lv/2009/11/akcizes-nodoklis-cukuram-un-salij/</link>
	<description>Pārdomas par dzīvi un laikabiedriem, lai tās nevajadzētu klausīties manai sievai</description>
	<lastBuildDate>Sat, 21 Aug 2010 09:26:27 +0300</lastBuildDate>
	<generator>http://wordpress.org/?v=2.8.4</generator>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
		<item>
		<title>No: jurisM</title>
		<link>http://egleskoks.lv/2009/11/akcizes-nodoklis-cukuram-un-salij/comment-page-1/#comment-1131</link>
		<dc:creator>jurisM</dc:creator>
		<pubDate>Tue, 20 Jul 2010 08:39:35 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://egleskoks.wordpress.com/?p=672#comment-1131</guid>
		<description>Sāli un cukuru vajadzētu tirgot aptiekās uz receptēm...:))))
Nopietni runājot ir pārkāpta būtiskā robeža - kad sāls un cukurs no konservanta (tradicionāli lietota Latvijas laukos, lai saglabātu pārtikas krājumus ziemas periodam, kas arī izskaidro to pēc butības stratēģisko vērtību un attiecīgi augsto cenu senos laikos), ir kļuvuši par pārtikas piedevu ar kuru palīdzību palielināt kāda produkta noietu vai samzinātu pašizmaksu. Problēma nav sāli vai cukurā, bet lielajā biznesā....</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Sāli un cukuru vajadzētu tirgot aptiekās uz receptēm&#8230;:))))<br />
Nopietni runājot ir pārkāpta būtiskā robeža &#8211; kad sāls un cukurs no konservanta (tradicionāli lietota Latvijas laukos, lai saglabātu pārtikas krājumus ziemas periodam, kas arī izskaidro to pēc butības stratēģisko vērtību un attiecīgi augsto cenu senos laikos), ir kļuvuši par pārtikas piedevu ar kuru palīdzību palielināt kāda produkta noietu vai samzinātu pašizmaksu. Problēma nav sāli vai cukurā, bet lielajā biznesā&#8230;.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>No: egleskoks</title>
		<link>http://egleskoks.lv/2009/11/akcizes-nodoklis-cukuram-un-salij/comment-page-1/#comment-1125</link>
		<dc:creator>egleskoks</dc:creator>
		<pubDate>Sun, 18 Jul 2010 19:21:15 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://egleskoks.wordpress.com/?p=672#comment-1125</guid>
		<description>Jā, sāls mūsu uzturā ir diezgan par daudz, taču kultūrā šis paradums lietot sāli ir jau tik tālu iesakņojies, ka to mainīt būs pagrūti. Kaut arī nolūki, cenšoties ieviest akcīzes nodokli sālim un cukuram, ir cēli, tomēr tas nozīmē, ka veselīgu dzīvesveidu valsts uzspiež, liekot maksāt par neveselīgu uzturu vairāk. Brīvā sabiedrībā jebkuram vajadzētu būt brīvībai savu veselību bojāt, ja viņš to uzskata par nepieciešamu.
Bez tam, ir vēl vesela rinda citu pārtikas piedevu, kuras arī pamatīgi kaitē, taču par kuru kaitīgumu mēs vai nu neesam informēti, vai esam pieradināti neuztraukties. Piemēram, tas ir nātrija glutamāts gaļas produktos un sausajās zupās, kas izraisa vēzi un veicina metastāžu veidošanos; tas pats nātrija nitrīts, kurš ir uzturā daudz kaitīgāks par vārāmo sāli, taču atrodams praktiski visās žāvētajās gaļās, un par ko neviens nesatraucas, taču satraucas par mazāko nitrātu saturu dārzeņos; par ģenētiski modificētām izejvielām pārtikas produktos nemaz nerunājot. Piedevām, daudzi iepakojumi jau satur nanodaļiņas ar nolūku uzlabot iepakojuma kvalitāti un baktericīdās īpašības, tačo šo nanodaļiņu ietekmi uz veselību neviens vēl nav īsti pētījis (Latvijā pašlaik notiek šādi pētījumi, starp citu). Tai pašai maizei liek klāt sojas miltus, lai kompensētu zemo olbaltumvielu saturu graudos; liela daļa no tās nāk no ģenētiski modificētām sojas pupām. Un visbeidzot, lielākajā daļā baltmaizes ir hidrogenētas augu eļļas, tāpat kā majonēzēs un konditorejas izstrādājumos; šīs eļļas ir viens no nozīmīgākajiem otrā tipa cukura diabēta cēloņiem.
Tāpēc, nenoliedzot sāls daudzuma būtisko nozīmi veselības uzturēšanā, tomēr aicinu skatīt lietas kopumā un vairāk pievērsties tām pārtikas piedevām, kuras, lai arī likumdošanas pieļaujamas, tomēr būtiski bojā mūsu, un tātad arī tautas, jo sevišķi tās mazturīgākās daļas, veselību. Mēs neko nepanāksim ar aizliegumiem un jauniem likumiem, jo tie, tāpat kā &quot;sausais likums&quot;, nelikvidē pieprasījumu. Cilvēki ir jāizglīto, taču tas ir smags un nepateicīgs darbs...</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Jā, sāls mūsu uzturā ir diezgan par daudz, taču kultūrā šis paradums lietot sāli ir jau tik tālu iesakņojies, ka to mainīt būs pagrūti. Kaut arī nolūki, cenšoties ieviest akcīzes nodokli sālim un cukuram, ir cēli, tomēr tas nozīmē, ka veselīgu dzīvesveidu valsts uzspiež, liekot maksāt par neveselīgu uzturu vairāk. Brīvā sabiedrībā jebkuram vajadzētu būt brīvībai savu veselību bojāt, ja viņš to uzskata par nepieciešamu.<br />
Bez tam, ir vēl vesela rinda citu pārtikas piedevu, kuras arī pamatīgi kaitē, taču par kuru kaitīgumu mēs vai nu neesam informēti, vai esam pieradināti neuztraukties. Piemēram, tas ir nātrija glutamāts gaļas produktos un sausajās zupās, kas izraisa vēzi un veicina metastāžu veidošanos; tas pats nātrija nitrīts, kurš ir uzturā daudz kaitīgāks par vārāmo sāli, taču atrodams praktiski visās žāvētajās gaļās, un par ko neviens nesatraucas, taču satraucas par mazāko nitrātu saturu dārzeņos; par ģenētiski modificētām izejvielām pārtikas produktos nemaz nerunājot. Piedevām, daudzi iepakojumi jau satur nanodaļiņas ar nolūku uzlabot iepakojuma kvalitāti un baktericīdās īpašības, tačo šo nanodaļiņu ietekmi uz veselību neviens vēl nav īsti pētījis (Latvijā pašlaik notiek šādi pētījumi, starp citu). Tai pašai maizei liek klāt sojas miltus, lai kompensētu zemo olbaltumvielu saturu graudos; liela daļa no tās nāk no ģenētiski modificētām sojas pupām. Un visbeidzot, lielākajā daļā baltmaizes ir hidrogenētas augu eļļas, tāpat kā majonēzēs un konditorejas izstrādājumos; šīs eļļas ir viens no nozīmīgākajiem otrā tipa cukura diabēta cēloņiem.<br />
Tāpēc, nenoliedzot sāls daudzuma būtisko nozīmi veselības uzturēšanā, tomēr aicinu skatīt lietas kopumā un vairāk pievērsties tām pārtikas piedevām, kuras, lai arī likumdošanas pieļaujamas, tomēr būtiski bojā mūsu, un tātad arī tautas, jo sevišķi tās mazturīgākās daļas, veselību. Mēs neko nepanāksim ar aizliegumiem un jauniem likumiem, jo tie, tāpat kā &#8220;sausais likums&#8221;, nelikvidē pieprasījumu. Cilvēki ir jāizglīto, taču tas ir smags un nepateicīgs darbs&#8230;</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>No: Pēteris Apinis</title>
		<link>http://egleskoks.lv/2009/11/akcizes-nodoklis-cukuram-un-salij/comment-page-1/#comment-1124</link>
		<dc:creator>Pēteris Apinis</dc:creator>
		<pubDate>Sun, 18 Jul 2010 08:53:10 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://egleskoks.wordpress.com/?p=672#comment-1124</guid>
		<description>Nejauši uzdūros uz šo komentāru
Pirms tam Jūsu blogā ar interesi lasīju dazādu pasaules intelektuāļu atziņas par nodokļiem, naudu, bankām
Īsumā par sāli un cukuru:
• esmu kategoriski pret neapliekamā nodokļa samazināšanu, pret ienākuma nodokļa paaugstināšanu, pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu laukos. Tie galvenokārt ir vērsti pret maznodrošināto pilsoni.Bet valsts nodokļus cels tā vai tā– mūsu budžeta ieņēmumu daļu paaugstinās līdz līmenim, kamēr budžeta deficīts būs iespējami mazs (6.5% vai 3% šoreiz nediskutēsim);
• esmu par to, lai šādā gadījumā ar nodokļiem apliktu tās preces, bez kurām nudien var iztikt (dārgas automašīnas, luksus preces, alkoholu, tabaku ut.);
• nodokļi ir veids kā valsts var ietekmēt savu iedzīvotāju veselību. Šobrīd būtu īstais brīdis pievērst uzmanību pārmērīgai vārāmās sāls lietošanai Latvijā. Par daudz sāli Latvijas iedzīvotāji saņem galvenokārt ar rūpnieciski gatavotiem pārtikas produktiem. Lai mūsu maizīte iznāktu mīksta un kraukšķīga, tai ir par daudz vārāmās sāls. Daudz par daudz sāls ir čipšiem, desu izstrādājumiem, sieram un citiem produktiem. Pat ja vienam produktam šis natrija hlorīds nepārsniedz pieļaujamās devas, kopumā ikdienas iedzīvotājs, kas pārtiku pērk lielveikalā, sāli saņem daudz par daudz. Vārāmās sāls pārmēra lietošana ir viens no galvenajiem hipertenzijas jeb augsta asinsspiediena iemesliem. Pārmērīga sāls lietošana Latvijā mūsu valsts iedzīvotāja vidējo dzīves ilgumu samazina par 2–3 gadiem salīdzinot ar skandināvu, bet 3–4 gadus, salīdzinot ar japāni vai dienvidkorejieti. Protams, iekliedzas oponenti– mēs taču vidēji dzīvojam par desmit gadiem īsāku mūžu kā pieminēto nāciju iedzīvotāji. Tā ir taisnība– šōs desmit gadus mums samazina arī smēķēšana, nepareizs uzturs, vāja profilakse un prevencija sirds asinsvadu un onkoloģijas slimnīcām un daudzi citi faktori, bet sāls ir viens no būtiskākajiem.

Es nebūt neesmu tik naivs, lai domātu, ka pēc manas publikācijas valsts skries celt akcizi sālij un cukuram. Bet kādam nepopulāras lietas (par sāli un cukuru mani norējuši turpat visi respondenti) ir jāsāk virzīt.
Ar cieņu,
P.A.
(man patika Jūsu emuārs)</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Nejauši uzdūros uz šo komentāru<br />
Pirms tam Jūsu blogā ar interesi lasīju dazādu pasaules intelektuāļu atziņas par nodokļiem, naudu, bankām<br />
Īsumā par sāli un cukuru:<br />
• esmu kategoriski pret neapliekamā nodokļa samazināšanu, pret ienākuma nodokļa paaugstināšanu, pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu laukos. Tie galvenokārt ir vērsti pret maznodrošināto pilsoni.Bet valsts nodokļus cels tā vai tā– mūsu budžeta ieņēmumu daļu paaugstinās līdz līmenim, kamēr budžeta deficīts būs iespējami mazs (6.5% vai 3% šoreiz nediskutēsim);<br />
• esmu par to, lai šādā gadījumā ar nodokļiem apliktu tās preces, bez kurām nudien var iztikt (dārgas automašīnas, luksus preces, alkoholu, tabaku ut.);<br />
• nodokļi ir veids kā valsts var ietekmēt savu iedzīvotāju veselību. Šobrīd būtu īstais brīdis pievērst uzmanību pārmērīgai vārāmās sāls lietošanai Latvijā. Par daudz sāli Latvijas iedzīvotāji saņem galvenokārt ar rūpnieciski gatavotiem pārtikas produktiem. Lai mūsu maizīte iznāktu mīksta un kraukšķīga, tai ir par daudz vārāmās sāls. Daudz par daudz sāls ir čipšiem, desu izstrādājumiem, sieram un citiem produktiem. Pat ja vienam produktam šis natrija hlorīds nepārsniedz pieļaujamās devas, kopumā ikdienas iedzīvotājs, kas pārtiku pērk lielveikalā, sāli saņem daudz par daudz. Vārāmās sāls pārmēra lietošana ir viens no galvenajiem hipertenzijas jeb augsta asinsspiediena iemesliem. Pārmērīga sāls lietošana Latvijā mūsu valsts iedzīvotāja vidējo dzīves ilgumu samazina par 2–3 gadiem salīdzinot ar skandināvu, bet 3–4 gadus, salīdzinot ar japāni vai dienvidkorejieti. Protams, iekliedzas oponenti– mēs taču vidēji dzīvojam par desmit gadiem īsāku mūžu kā pieminēto nāciju iedzīvotāji. Tā ir taisnība– šōs desmit gadus mums samazina arī smēķēšana, nepareizs uzturs, vāja profilakse un prevencija sirds asinsvadu un onkoloģijas slimnīcām un daudzi citi faktori, bet sāls ir viens no būtiskākajiem.</p>
<p>Es nebūt neesmu tik naivs, lai domātu, ka pēc manas publikācijas valsts skries celt akcizi sālij un cukuram. Bet kādam nepopulāras lietas (par sāli un cukuru mani norējuši turpat visi respondenti) ir jāsāk virzīt.<br />
Ar cieņu,<br />
P.A.<br />
(man patika Jūsu emuārs)</p>
]]></content:encoded>
	</item>
</channel>
</rss>
