Komentāri iekš: Latvija. Kalifornija. Ziemeļdakota. Nauda.

No: 3monosyllable

3monosyllable — Thu, 13 Jan 2022 02:06:21 +0000

1inserted…

…

No: Artūrs

Artūrs — Thu, 16 Jul 2009 06:21:51 +0000

Mums ir lielākajā vairumā ir padomju bezdarbnieki, nevis buržuāziski kapitālistiskie Gan jaunie, gan vecie, ar kuriem ir grūtāk ko pasākt, jo mums vēl jaaudzē nacionālā ideja, kā bija pirms kara Latvijā, kam bezvalstu lielais korporāciju bizness “iebilst” un balso par globalizāciju – par patērētāju pūli.

Tā “personalizētā nauda – parādzīmes, aizdevumi, līgumi”, kuras apriti (nonāk un iziet apritē), egleskoks labi aprakstīja, ir laba arī vēl tādēļ, ka ir redzams, kas tika darīts, cik ilgi un kas un ka darīja. Ar bezpersoniskajām valsts naudas šī informācija paiet secen.

No: egleskoks

egleskoks — Thu, 16 Jul 2009 05:28:35 +0000

Ne mazāk svarīgs ir veids, kādā nauda nonāk apritē un kā tā no aprites iziet. Kredītu gadījumā tā nonāk apritē apmaiņā pret atmaksas solījumu nākotnē vai pret esošu, jau apmaksātu vērtību (ķīlu), kas var veicināt inflāciju. Ja tā nonāk apgrozībā kādas vērtības rašanās brīdī, piemēram, valstij apmaksājot autoceļu būvi vai ko tamlīdzīgu, ir zināms līdzsvars starp naudas masu un materiālām vērtībām, kas ierobežo inflāciju/deflāciju. Otrajā gadījumā ir svarīgi, lai pati valsts šo naudu neaizņemtos, citādi sanāk tie paši vēži, tikai citā kulītē, kā tas bija Rūzveltam, jo ASV valdība kopš 1913. gada naudu aizņemas no Federālo Rezervju Bankas. Toreiz ASV valdība maksāja praktiski tikai vēdera tiesu, kas tajos apstākļos bija pietiekami, lai cilvēki piekristu strādāt. Ar niecīgām algām un infrastruktūras uzlabošanu pietika, lai atkal iekustinātu ekonomiku, kaut gan uzskata, ka bez 2. pasaules kara ASV nekur tālu netiktu – notika vispārēja darbaspēka mobilizācija (tas ir, valstij un daļai uzņēmēju haļava) un valsts naudas ieplūdums ekonomikā.

No: Māris

Māris — Wed, 15 Jul 2009 19:58:36 +0000

Nu, filiāles pa visu Latviju, tas ir dārgs prieks. Bet ideja laikam ir pareizā virzienā, ir jāstimulē vietējā ekonomika. Īsti gan nezinu vai tieši tīri lokāla nauda daudz ko palīdzētu, taču būtu ļoti interesanti paskatīties statistiku par to – apgrozībā esošo apjomu, kursa svārstības pret (citām) valūtām, inflāciju/deflāciju.

Rūzvelts depresijas laikā esot izmantojis bezdarbniekus publiskās infrastruktūras projektos; varbūt varētu darīt kaut ko līdzīgu, atrestaurēt kādu pili, vai savilkt laukos optiku un maksāt par to ar parādzīmēm.

No: Artūrs

Artūrs — Wed, 15 Jul 2009 07:45:37 +0000

Vēl naudas aizplūšanu var pārtraukt arī Zemes Bankai izlaižot Latvijas maksājumu karti iekšējiem elektroniskajiem norēķiniem valstī VISA un Master vietā, kā tas ir Japānā un arī kādu laiku jau arī Ķīnā. Bankomāti ir, tieto-enator speciālisti arī ir – pat e-talons ir. Tātad nekādu šķēršļu. Un bija jau tajā pašā Hansabankā pirms pārdošanās arī tikai Latvijā lietojamas (algas ?) kartes.