Komentāri iekš: Islande, Lielbritānija un SVF Latvijas kontekstā

No: Māris

Māris — Sun, 05 Jul 2009 15:22:25 +0000

Par to 1/3, vai tā tiešām ir, nu jā, domāts bija par investīcijām. Vispār jau skaitļos atkarību grūti sarēķināt, svarīgi arī kā to definē. Tā ka neuzstāju uz 1/3, bet tad varbūt paskatāmies citā aspektā, kurā labāk var redzēt daudz vai maz esam atkarīgi – mēs importējam
- 100% izmantotās naftas (laikam gandrīz visu jau pārstrādātu), un vēl arī diezgan būtiskos apmēros enerģiju citās formās,
- lielāko daļu transporta līdzekļu (nu, vilcienus būvējam, bet tas laikam arī viss),
- tuvu pie 100% elektronikas (varbūt MikroTik taisa paši savas mikroshēmas? VEF? īsti nezinu; SAF laikam kaut ko paši taisa, Capital Gaujai gan jau arī korpusus importē),
- un ja kaut ko neesmu palaidis garām, tad arī 100% cukura (lai arī nolaidības dēļ).
Ir jau arī eksports, atkarības otra puse, tomēr ar deficītu kopējā bilancē. Krīze šo problēmu gan risina.
Citur jau ir līdzīgi, Krievija laikam ir vienīgā valsts kurai ir pašai visas savas izejvielas un vismaz kaut kādas ražosanas iespējas.

No: Sandra

Sandra — Fri, 26 Jun 2009 20:33:37 +0000

apskatijos to linku uz CIA un nevaru isti saprast, no kuriem cipariem iespejams nosecinat par 1/3 atkaribu no citam valstim? Ja tie ir dati par investicijam, kas ir 30% no GDP, tad tas ir visas investicijas, ari vietejo investicijas.

No: egleskoks

egleskoks — Fri, 26 Jun 2009 14:28:36 +0000

1/3 daļa nav pārāk daudz. Vai tomēr ir?
Nevajag atgriezties pie naturālās saimniecības, pilnīgi pietiktu ar esošās ekonomikas lielāko kļūdu izlabošanu.

No: Māris

Māris — Tue, 23 Jun 2009 22:35:28 +0000

Gribu tomēr piebilst dažas lietas kuras tekstā nepamanīju, vai kuras nešķiet pietiekoši uzsvērtas:
- lata devalvācija ārzemniekiem nozīmētu mūsu vietējo resursu palētināšanos un atvieglotu to izpirkšanu;
- jaunu, neatkarīgu valūtu vai norēķinu sistēmu mēs varētu ieviest tikai tad, ja mums būtu neatkarīga ekonomika. Ja var ticēt CIP un es pareizi saprotu skaitļus ( https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/LG.html ), tad ekonomika mums ir vairāk nekā par 1/3 atkarīga no citām valstīm;
- atgriešanās pie agrāras naturālās saimniecības dotu priekšrocības (ekonomiskas, militāras) tām valstīm, kuras kaut vai daļēji saglabātu modernu ekonomiku.

Ja nu te ir iespējams kāds secinājums, tad laikam šāds: nav saskatāmi nekādi revolucionāri pasākumi, kas varētu uzlabot situāciju, jācīnās pastāvošās sistēmas ietvaros.

No: Artūrs

Artūrs — Fri, 19 Jun 2009 13:05:04 +0000

Man patika skaidrā doma: ” “strukturālās reformas” – valsts atvēršana ārzemju uzpircējiem”. Lasot ko tādu, uzreiz nāk prātā filma par Argentīnu, kā tur viss šausmīgi notika izpārdodot valsti – zaudējot to.
Par pēdējo rindkopu – nu, kas mums tur par latu ir zināms? Likumīgs maksāšanas līdzeklis, kurš ir jāpieņem visur Latvijā. Vai ir likumi kas ierobežo pašvaldību iespējas drukāt savu naudu ? Šķiet, ka nav. Atceros stāstus, kad ārzemnieks atbrauca uz padomju savienību ar saviem dolāriem un neko nevarēja nopirkt , jo nebija rubļu, bet legāli dolārus mainīt nevarēja un arī nezināja, kur var samainīt nelegāli.
Kopīgā pasaules naudas sistēma tiešām ir inercioza, ja to grib mainīt neiesaistot lielvalstis – no Latvijas.
Pavisam reāla un padarāma lieta ir atteikšanās no importa preču izmantošanas, ja ir pieejams vietējais – pārtika, tekstilpreces, rūpniecības preces, jā – arī operētējsistēmas un biroja programmatūra
Nākamajā premjera runā derētu tāds teksts: “Tautieši, mēs visi zinām, ka ārzemju īpašnieku – tik ļoti gaidīto investoru lieliskajos lielveikalos ir ļoti daudzu un dažādu valstu patēriņa produkcijas, sākot no pārtikas, un beidzot ar sadzīves tehniku. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka šie labie cilvēki uzticas mums un atver šeit savus pārdošanas uzņēmumus un gādā tiem tik skaistas un labas preces un mums darbavietas. Un lai mēs varētu turpināt dzīvot savā zemē kā saimnieki un neizpārdotu to cilvēkiem, kuri ļoti mīl savu zemi, kas nav mūsu zeme, izmisīgi aicinu jūs pirkt mūsu zemē no mūsu pašu izejvielām un mūsu pašu rokām izgatavotas preces mūsu pašu tirgotāju veikalos, citādi mēs visi drīz vairs nebūsim …”