Komentāri iekš: Par ekonomiskās krīzes vaininieku sodīšanu http://egleskoks.lv/2008/12/par-ekonomiskas-krizes-vaininieku-sodisanu/#utm_source=rss&utm_medium=rss&utm_campaign=par-ekonomiskas-krizes-vaininieku-sodisanu Aiz mākoņiem spīd Saule. Vienmēr. Sat, 05 Feb 2022 08:24:23 +0000 hourly 1 http://wordpress.org/?v=3.1-alpha No: egleskoks http://egleskoks.lv/2008/12/par-ekonomiskas-krizes-vaininieku-sodisanu/comment-page-1/#comment-47 egleskoks Thu, 11 Dec 2008 08:19:30 +0000 http://egleskoks.wordpress.com/?p=99#comment-47 Ne jau velti ekonomika fokusējas uz "vairāk, labāk, ātrāk": tam ir praktisks finansiāls iemesls, cīņa par naudu, kuras vienmēr ir mazāk, nekā vajadzētu, lai varētu atdot aizņemto kapitālu ar procentiem. Tas ir ar nolūku - lai izdzīvotu, ir tirgus daļa jāatņem konkurentam, vai jāaizņemas uz nākamo periodu. Un finansu sistēma barojas no ražošanas, veidojot paradoksu, ka tā pelna vairāk par ražotājiem. Vienmēr, kad runa ir par izdzīvošanu, daba dod priekšroku īstermiņa risinājumiem, jo kāda gan nozīme nākamajam gadam, ja jau rīt būsi miris? Lai finansu politika pārvērstos sabiedriskajā, ir jāmaina finansu sistēma, tā ir pamatā visām nelaimēm. Pašlaik rodas izdevība, jo esošā brūk. Uz ko tieši mainīt, ir jau aptuveni zināms (<a href="http://egleskoks.wordpress.com/category/nauda/" title="pārdomas par naudu" rel="nofollow">pārdomas par naudu</a>) Ne jau velti ekonomika fokusējas uz “vairāk, labāk, ātrāk”: tam ir praktisks finansiāls iemesls, cīņa par naudu, kuras vienmēr ir mazāk, nekā vajadzētu, lai varētu atdot aizņemto kapitālu ar procentiem. Tas ir ar nolūku – lai izdzīvotu, ir tirgus daļa jāatņem konkurentam, vai jāaizņemas uz nākamo periodu. Un finansu sistēma barojas no ražošanas, veidojot paradoksu, ka tā pelna vairāk par ražotājiem.
Vienmēr, kad runa ir par izdzīvošanu, daba dod priekšroku īstermiņa risinājumiem, jo kāda gan nozīme nākamajam gadam, ja jau rīt būsi miris?
Lai finansu politika pārvērstos sabiedriskajā, ir jāmaina finansu sistēma, tā ir pamatā visām nelaimēm. Pašlaik rodas izdevība, jo esošā brūk. Uz ko tieši mainīt, ir jau aptuveni zināms (pārdomas par naudu)

]]> No: Sandra http://egleskoks.lv/2008/12/par-ekonomiskas-krizes-vaininieku-sodisanu/comment-page-1/#comment-46 Sandra Wed, 10 Dec 2008 15:27:06 +0000 http://egleskoks.wordpress.com/?p=99#comment-46 vēl viena mūsdienu ekonomikas problēma ir tās anti-sociālais raksturs jeb fokusēšanās tikai uz pēc iespējas lielāku preču/ pakalpojumu saražošanu, pārdošanu, naudas iegūšanu, produktivitāti, efektivitāti. No vienas puses, it kā nekas slikts. Bet, ja ekonomika sāk diktēt politiku, sociālo neveiksmju blakussekas tikai vairojas, kuras ekonomika tādā formā, kāda tā ir, nespēj atrisināt. Jautājums vai un kā esam gatavo biznesa/ finansistu politku pārvērst par sabiedrības politiku. vēl viena mūsdienu ekonomikas problēma ir tās anti-sociālais raksturs jeb fokusēšanās tikai uz pēc iespējas lielāku preču/ pakalpojumu saražošanu, pārdošanu, naudas iegūšanu, produktivitāti, efektivitāti.
No vienas puses, it kā nekas slikts.
Bet, ja ekonomika sāk diktēt politiku, sociālo neveiksmju blakussekas tikai vairojas, kuras ekonomika tādā formā, kāda tā ir, nespēj atrisināt.
Jautājums vai un kā esam gatavo biznesa/ finansistu politku pārvērst par sabiedrības politiku.

]]> No: egleskoks http://egleskoks.lv/2008/12/par-ekonomiskas-krizes-vaininieku-sodisanu/comment-page-1/#comment-45 egleskoks Sun, 07 Dec 2008 21:05:00 +0000 http://egleskoks.wordpress.com/?p=99#comment-45 Beidzot kāds cilvēks izrāda, ka saprot, no kurienes problēmai aug kājas :) Cilvēka tieksmei domāt īstermiņa kategorijās ir ļoti materiāls un būtisks iemesls: ir izdevīgi pārvērst govis naudā un dzīvot no depozīta procentiem. Jo govis noveco, slimo un tās ir jākopj, taču ar naudu tas nenotiek. Nauda ir nosacīti labs vērtības uzkrāšanas līdzeklis; taču tai vajadzētu novecot tāpat kā citām meteriālajām vērtībām. Pretējā gadījumā notiek nevis materiālā kapitāla, bet naudas uzkrāšana, meža audzēšanas vietā notiek tā izciršana un depozītu procentu audzēšana. Beidzot kāds cilvēks izrāda, ka saprot, no kurienes problēmai aug kājas :)
Cilvēka tieksmei domāt īstermiņa kategorijās ir ļoti materiāls un būtisks iemesls: ir izdevīgi pārvērst govis naudā un dzīvot no depozīta procentiem. Jo govis noveco, slimo un tās ir jākopj, taču ar naudu tas nenotiek. Nauda ir nosacīti labs vērtības uzkrāšanas līdzeklis; taču tai vajadzētu novecot tāpat kā citām meteriālajām vērtībām. Pretējā gadījumā notiek nevis materiālā kapitāla, bet naudas uzkrāšana, meža audzēšanas vietā notiek tā izciršana un depozītu procentu audzēšana.

]]> No: Sandra http://egleskoks.lv/2008/12/par-ekonomiskas-krizes-vaininieku-sodisanu/comment-page-1/#comment-44 Sandra Fri, 05 Dec 2008 23:58:48 +0000 http://egleskoks.wordpress.com/?p=99#comment-44 attiecībā uz maksāšanas/ savstarpējās norēķināšanās līdzekļiem, piemēram, Āfrikā (tagad vairs ne tik izplatīti, bet agrāk ļoti) šo naudas funkciju pildīja liellopi. faktiski, liellops bija ne tikai norēķināšanās līdzeklis, bet arī varas, bagātības, vīriešiem - vīrišķības simbols. Liellopi savā ziņā bija arī bankas. āfrikāņi savu peļņu, uzkrājumus investēja liellopos, kam bija liela un nosacīti stabila vērtība. šī iemesa dēļ daudzās Āfrikas valstīs ir bijušas grūtibas ieviest kapitālisma domāšanu mūsdienu rietumu izpratnē, kur norēķināšanās un vērtību uzkrāšanas līdzeklis ir nauda jeb vienkārši papīrīši. bet, ja meklējam vainu, tad lielos vilcienos - jā, katrs mēs savu artavu ielikām, lai krīze būtu tāda, kāda viņa, ir, bet no otras puses - vainīgas tomēr ir bankas u.c finansu institūcijas un cilveka tieksme domāt istermiņa kategorijās. attiecībā uz maksāšanas/ savstarpējās norēķināšanās līdzekļiem, piemēram, Āfrikā (tagad vairs ne tik izplatīti, bet agrāk ļoti) šo naudas funkciju pildīja liellopi. faktiski, liellops bija ne tikai norēķināšanās līdzeklis, bet arī varas, bagātības, vīriešiem – vīrišķības simbols. Liellopi savā ziņā bija arī bankas. āfrikāņi savu peļņu, uzkrājumus investēja liellopos, kam bija liela un nosacīti stabila vērtība.
šī iemesa dēļ daudzās Āfrikas valstīs ir bijušas grūtibas ieviest kapitālisma domāšanu mūsdienu rietumu izpratnē, kur norēķināšanās un vērtību uzkrāšanas līdzeklis ir nauda jeb vienkārši papīrīši.

bet, ja meklējam vainu, tad lielos vilcienos – jā, katrs mēs savu artavu ielikām, lai krīze būtu tāda, kāda viņa, ir, bet no otras puses – vainīgas tomēr ir bankas u.c finansu institūcijas un cilveka tieksme domāt istermiņa kategorijās.

]]>