Komentāri iekš: Kāpēc sabrūk civilizācijas

No: 1gruesome

1gruesome — Thu, 13 Jan 2022 00:15:36 +0000

2reduced…

…

No: egleskoks

egleskoks — Fri, 31 Oct 2008 08:50:55 +0000

Tieši tā, zināšanas ir instruments, taču kāda jēga no instrumenta, kam nav pielietojuma?

No: ConspiracyTheorist

ConspiracyTheorist — Fri, 31 Oct 2008 08:47:17 +0000

3. komentārā tev neparādās vārds, ko lietoju – tehnoloģijas. Ja spriež tavas ‘sabrukšanas kontekstā’, tad vēl ir jāpaskaidro ‘pazūd pārmantojamība’. MAn tas asociējas ar ‘šodien nesaprotam, kā agrāk to uztaisīja, vai – nesaprotam, kāvaram to uztaisīt šodien”, bet nav skaidrs, ko tu ar to domāji.
Zināšanas pašas neko nespēj – tās vai nu guļ bibliotēkas plauktā, vai arī guļ uz dīvāna kopā ar zinātāju, kurš skatās Rīgas Dinamo kārtējo uzvaru. Zināšanas kaut ko dod tikai tad, kad ir aktīvi lietotas izveidojot kaut ko materiālu vai nemateriālu, ko sāk lietot un turpina lietot citi. Piemērs – kāda man jēga no šī http://www.youtube.com/watch?v=dNr1oLhZ0zs&eurl=http://video.aol.com/video-detail/japanese-t-shirt-folding-in-english/3233819226 , kamēr es pats to neesmu apguvis un nelietoju ?

No: egleskoks

egleskoks — Fri, 31 Oct 2008 08:34:34 +0000

Autors nerunā par to, ka vēlas dzīvot viens pats. Ja ar autoru esmu domāts es, kā smejies
Par civilizācijām runājot – jau vienam pašam cilvēkam ir ļoti viegli uzkrāt zināšanas, ka ļauj tam dzīvot bez īpašas piepūles. Grupā šis efekts daudzkāršojas specializācijas un sadarbības dēļ. Tad arī sākas visi joki – ko lai dara ar brīvo laiku un resursiem? Šo jautājumu grupas parasti risina saskaņā ar savām esošajām zināšanām, savu “zeitgeistu”, parasti liekos resursus novirzot kariem, cīņām par varu, godu un cita veida izsķērdībai, tā vietā, lai censtos izzināt pasaules būtību un nozīmi. Ar laiku tas rada apstākļus, kur karojošās grupas ir spiestas izšķērdēt visus iespējamos resursus, lai tikai izdzīvotu cīņās ar tādiem pašiem muļķiem no blakus grupas.

No: egleskoks

egleskoks — Fri, 31 Oct 2008 08:25:02 +0000

Sabrukšana nozīmē, ka pazūd pārmantojamās zināšanas, kas ar laiku tiek aizstātas ar jaunām, atšķirīgām, veidojot citu kultūru.
Ja gribam izteikties stilīgāk, notiek paradigmas nomaiņa.

Pie noteikta zināšanu līmeņa, tās kļūst arvien grūtāk uzturēt, jo apgūt zināšanas nozīmē patērēt laiku un uzmanību, atraujot to ikdienišķām rūpēm. Tāpēc zināšanas uzkrājas tikai tad, kad cilvēkiem ir brīvais laiks un motivācija kaut ko mācīties – tikai tad, ja zināšanas dod iespēju vēl vairāk ietaupīt indivīda laiku un darbu.

No: ConspiracyTheorist

ConspiracyTheorist — Thu, 30 Oct 2008 15:13:00 +0000

Vai ‘sabrūk’ te ir pārsvsarā domāts – zūd tehnoloģiskās iespējas, jo zūd zināšanu nesēji un pratēji un uzturēšanas infrastruktūra un attīstība apstājas ?

No: ConspiracyTheorist

ConspiracyTheorist — Thu, 30 Oct 2008 14:32:32 +0000

Autors te runā par to, ka viņš grib kā Robinzons Kruzo bez pārējā ‘bara’ varēt izdzīvot – varonis – Vilks – pašpietiekams visas dzīves garumā, kurš saskaras ar citiem cilvēkiem (redzu, ka autors nenoliedz dabu un dzīvniekus – jo tajā, piebildīsim, tīrā, kāmēs visi vēlas dzīvot), bet nav no tiem ir atkarīgs.
Iespējams, ka autors ir izlasījis un praksē apguvis izdzīvošanas mākslas literatūru grūti apdzīvojamā neapdzīvotā apvidū, bijis skauts, zemessargs, pionieris (?) un vēlas beidzot savas iemaņas patiesi ieslēgt un pārbaudīt praksē – teiksim – visi barā nomirst – viņš paliek – atnāk no savas būdas paskatīties, kā tie visi apmiruši – triumfa brīdis !
Ja runājam nopietni, tad vajag tādas lietas tvert kontekstā ar ideju par ASV inflācijas eksportu, izmantojot savu pārvaldāmo naudu – dolāru. Piemērs, kaut arī populistisks – http://www.conspiracyscience.com/articles/zeitgeist/. Tomēr neiet runa par meliem zeitgeist formā, ko pamatoti kritizē http://www.conspiracyscience.com/articles/zeitgeist/ autors.